Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta pirmās daļas 7. punkts paredz dzīvokļa īpašniekam pienākumu nodrošināt iespēju dzīvokļu īpašnieku kopības vai pārvaldnieka pilnvarotiem speciālistiem veikt dzīvokļa īpašumā darbības, kas nepieciešamas ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistītu komunikāciju, būvkonstrukciju un citu elementu ierīkošanai un normālai funkcionēšanai, kā arī nodrošināt iespēju apsekot atsevišķo īpašumu.

Ja dzīvokļa īpašnieks minēto pienākumu nepilda, tad atbilstoši tiesu praksei jāvēršas ar prasības pieteikumu vispārējās jurisdikcijas tiesā, lūdzot dzīvokļa īpašniekam saskaņā ar Civilprocesa likuma 197. pantu uzlikt par pienākumu ielaist savā dzīvoklī dzīvokļu īpašnieku kopības vai pārvaldnieka pilnvarotos speciālistos, lai veiktu nepieciešamās darbības. Diemžēl likuma pašreizējā redakcija vai citi normatīvie akti neparedz citus šādas problēmas ārpustiesas risinājumus vai tiesiskus mehānismus, kā nodrošināt piekļuvi dzīvoklim.

Prasības pieteikumu tiesā var celt dzīvokļu īpašnieku kopība vai pārvaldnieks. Saskaņā ar Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas likuma 6. panta otrās daļas 1. punkta “b” apakšpunktu obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības ir arī ūdensapgādes pakalpojumu nodrošināšana, bet saskaņā ar minētās tiesību normas “d” apakšpunktu – dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošana, tehniskā apkope un kārtējais remonts. Līdz ar to pareizāk būtu vispirms vērsties pie pārvaldnieka ar situācijas skaidrojumu un lūgumu veikt visas nepieciešamās darbības ūdensapgādes atjaunošanai jūsu dzīvoklī, tostarp ceļot prasības pieteikumu tiesā.

Kā pierādījumus šajā lietā var izmantot Civilprocesa likuma 17. nodaļā norādītos līdzekļus. Ceļot iepriekš minēto prasību, būs jāpierāda, ka:

• jūsu dzīvoklī ūdens nav tāpēc, ka ir aizsalis ūdensvads;
• ūdensvads ir aizsalis tāpēc, ka kaimiņiene neapkurina savu dzīvokli;
• kaimiņiene atsakās atsaldēt ūdensvadu un neļauj to darīt arī jums vai pārvaldniekam.

Visticamāk, pierādījumi iepriekš minētajiem apgalvojumiem varētu būt citu kaimiņu liecības, sarakste ar kaimiņieni un eksperta atzinums, kurā norādīts ūdensapgādes trūkuma iemesls. Vēl var apsvērt fiksēt nepieciešamos faktus ar zvērinātu tiesu izpildītāju.

Attiecībā uz “izlikšanu no dzīvokļa” svarīgi saprast, vai kaimiņienei pieder dzīvoklis vai tas tiek īrēts. Ja kaimiņienei dzīvoklis ir īpašumā un viņa nespēj nosegt savas parādsaistības, tad parādu piespiedu izpildes ceļā kaimiņiene šo dzīvokli var zaudēt. Šajā sakarā prasība par zaudējumu piedziņu no kaimiņienes var būt risinājums jūsu situācijai, pieņemot, ka var pamatot un pierādīt visus zaudējumu priekšnoteikumus atbilstoši Civillikuma 1779. pantam (neatļauta kaimiņienes darbība, zaudējumi un cēloniskais sakars starp kaimiņienes neatļauto rīcību un zaudējumiem). Veiksmīgas prasības gadījumā, ja kaimiņienei nebūs citas mantas, ar ko nosegt zaudējumus, piedziņa var tikt vērsta pret nekustamo īpašumu (dzīvokli), un tādā gadījumā tas tiks pārdots izsolē. Rezultātā mainīsies dzīvokļa īpašnieks un kaimiņiene tiks “izlikta no dzīvokļa”. Jānorāda, ka šāda prasība tiesā nebūs ātrākais risinājums situācijai, jo atkarībā no tā, cik tiesu instancēs strīds tiks skatīts, tiesvedība var ilgt pat vairākus gadus.

Savukārt, ja kaimiņiene tikai īrē dzīvokli, tad “izlikšana no dzīvokļa” būs sarežģītāka. Ja ir zināma persona, kas konkrēto dzīvokli izīrē, tad var apsvērt iespēju informēt izīrētāju par īrnieces (kaimiņienes) rīcību un to, ka šādas rīcības rezultātā tiek nodarīts kaitējums ne tikai izīrētāja dzīvoklim, bet arī kaimiņu dzīvokļiem. Šādā gadījumā jācer uz saprātīgu izīrētāja rīcību, jo trešajām personām nav juridiska pamata izbeigt īres līgumu starp izīrētāju un kaimiņieni.