Uztura līgums jeb, kā sarunvalodā mēdz saukt, aprūpes līgums ir atsavinājuma līgums, uz kura pamata viena persona (Uztura ņēmējs) nodod otrai (Uztura devējam) kādu mantisku vērtību (tas var būt arī nekustamais īpašums), pretī saņemot uzturu.

Ja jūs abi piekrītat atcelt ar dāvinājuma līgumu uzņemtās saistības, nodibinot jaunas, proti, tādas, kas izriet no Uztura līguma, jūs varat noslēgt pārjaunojuma līgumu.

Noslēdzot pārjaunojuma līgumu, rodas jaunas saistības, kas gan ar izmaiņām, tomēr savā ziņā atkārto atcelto saistību. Ja sākotnēji noslēgtais dāvinājuma līgums pēc savas būtības ir bezatlīdzības darījums, tad uztura līgums ir atlīdzības darījums.

Jūsu gadījumā līdzēji nemainīsies, proti, paliks tās pašas personas, kuras gan saucamas citādi: dāvinātājs kļūst par uztura ņēmēju, bet apdāvinātais par uztura devēju. Nemainīsies arī pats īpašums, kas jau ir nodots, noslēdzot dāvinājuma līgumu, bet radīsies jauna saistība uztura devējam, proti, uztura došanas pienākums uztura ņēmējam. Jums ir jāvienojas par noteikumiem, proti, kādā vērtībā uztura devējs sniegs aprūpes pakalpojumus (piemēram, pirks pārtiku, medikamentus, apģērbu), kā arī jānosaka uztura došanas termiņš. Ja uztura došanas pienākums nav terminēts, tad uzskatāms, ka tas ir spēkā visu uztura ņēmēja dzīvi.

Lai nodrošināt ar uztura līguma uzņemto saistību izpildi, zemesgrāmatā tiek reģistrēta ķīlas tiesība uztura vērtībā par labu uztura ņēmējam.