Labdien! Kas notiek ar dzīvokli pēc personas nāves? Mūsu tēvs ir miris jau trīs gadus, viņam bija dzīvoklis, kuru izvēlējāmies nemantot parādsaistību dēļ. Namu apsaimniekotājs joprojām piestāda rēķinus uz tēva vārda (kaut arī ir informēts, ka tēvs ir miris). Brālis rēķinus apmaksā, lai omītei būtu miers. Vai, ja neviens nav pieteicies atvērt mantojuma lietu, dzīvoklis pēc gada nepāriet valsts īpašumā?
Kad persona dodas aizsaulē, pēc viņas nāves paliek manta. Lai manta varētu pāriet mantiniekiem, valstij vai likumā noteiktos gadījumos – pašvaldībai –, pie zvērināta notāra obligāti jākārto mantojuma lieta. Automātiski nekas nenotiek.
Mantojuma lietu var uzsākt mantinieks, tostarp gadījumā, ja viņš nevēlas mantot, kā arī kreditors u. c. likumā noteiktās personas. Mantojuma lietas kārtošanai personām ir jāvēršas pie zvērināta notāra gada laikā no mantojuma atklāšanās dienas (personas nāves dienas), izņemot, ja mirušais dzīves laikā nav noteicis citu mantojuma pieņemšanas termiņu vai jau ir saņemts uzaicinājums mantojuma pieņemšanai (zvērināta notāra publikācija oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, kurā norādīts mantojuma pieņemšanas termiņš).
Personas var vērsties pie zvērināta notāra mantojuma lietas kārtošanai arī pēc iepriekš minētā termiņa, taču jāņem vērā Civillikuma 694. pants, kas nosaka: “Ja tajā laikā, kad aicina mantot, mantojums atrodas aicinātā faktiskā valdījumā (692. panta 2. daļa) vai ja šādu valdījumu viņš iegūst vēlāk, un ja viņš līdz augšā norādīto termiņu (693. pants) notecējumam nedod par mantojuma pieņemšanu noteiktu atsauksmi, tad atzīstams, ka viņš to pieņēmis. Bet, ja mantot aicinātais, kura faktiskā valdījumā mantojums neatrodas, palaiž garām nolikto termiņu, noteikti neizsakot savu gribu, tad atzīstams, ka viņš mantojumu atraidījis.”
Tā kā ir pagājuši trīs gadi kopš jūsu tēva nāves un mantojuma lieta pie zvērināta notāra nav kārtota, un, ja neviens no mantiniekiem mantojumu gada laikā no tēva nāves dienas nav pieņēmis faktiskajā valdījumā, jūs varat vērsties pie zvērināta notāra ar mantošanas iesniegumu par mantojuma izsludināšanu. Ja zvērināta notāra noteiktajā termiņā uz jūsu tēva atstāto mantojumu nepieteiksies neviens no mantiniekiem, kam būtu mantojuma faktiskais valdījums, tad zvērināts notārs atbilstoši Notariāta likuma 306. pantam taisīs notariālo aktu par mantojuma lietas izbeigšanu, saskaņā ar kuru mantojamā manta tiks atzīta par bezmantinieka mantu, un uz šī akta pamata jūsu tēva atstāto mantu varēs reģistrēt uz valsts vai likumā noteiktos gadījumos – pašvaldības – vārda.
Par dzīvokli tiek maksāts, tāpēc parāds par to neveidojas. Tādējādi namu apsaimniekotājs nevar tikt atzīts par kreditoru, lai tas varētu vērsties pie zvērināta notāra kārtot mantojuma lietu. Ja mantojuma lietu pēc parāda izveidošanās pie zvērināta notāra uzsāks kārtot kreditors ar mantošanas iesniegumu par mantojuma izsludināšanu, tad, ja zvērināta notāra noliktā uzaicinājuma termiņā uz jūsu tēva atstāto mantojumu nepieteiksies neviens, kam būtu mantojuma faktiskais valdījums, zvērināts notārs rīkosies atbilstoši Notariāta likuma 306. pantam, kā iepriekš tika minēts.
Namu apsaimniekotājam nav zināmi jūsu tēva mantinieki, līdz ar to rēķinus namu apsaimniekotājs joprojām izraksta uz jūsu tēva vārda.
Lai rastu risinājumu esošajā situācijā, aicinu vērsties pie zvērināta notāra, kura amata darbības teritorijā atrodas jūsu tēva pēdējā deklarētā dzīvesvieta.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!