1. Kā liecina informācija Uzņēmumu reģistra mājaslapā, lai mainītu biedrības statūtus, nepieciešami šādi dokumenti:

• pieteikums (B3 veidlapa)
• statūti jaunā redakcijā 2 eksemplāros.
• biedru sapulces protokola vai balsošanas protokola izraksts.
• reģistrācijas apliecības oriģināls (ja mainās nosaukums).
• kvīts, tās kopija, internetbankas maksājuma izdruka vai informācija par valsts nodevas apmaksu. 

Valsts nodeva ir seši lati un dokumentu izskatīšanas termiņš – sešas dienas. Taču uzreiz jābrīdina - Biedrību un nodibinājumu likuma 35.pantā „Biedru sapulces kompetence” cita starpā ir noteikts, ka grozījumu izdarīšana statūtos ir biedru sapulces kompetence. Tātad ir jāsasauc biedru sapulce un par statūtu maiņu jālemj balsojot.

2. Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.pantā „Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbības” ir noteiktas gan obligāti veicamās, gan citas darbības, un ar tām ir saistīti mājas pārvaldīšanas izdevumi, kas minēti likuma 7.pantā. Tie ir obligātie izdevumi, citi ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistīti izdevumi, kā arī atlīdzība par pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā. Par minētajiem pakalpojumiem ir jāmaksā visiem dzīvokļu īpašniekiem un naudas aprite jākārto atbilstoši likumā „Par grāmatvedību” noteiktajam. Izdevumus nosaka, pamatojoties uz dzīvojamās mājas īpašnieka (dzīvokļu īpašnieku kopības) lēmumu.

No uzdotā jautājuma nav saprotams, kas ir noguldījumu konts, kurā iemaksā biedru naudu un kādam nolūkam to izmanto? Rīgas Tehniskās universitātes docētāja, dzīvojamo māju pārvaldīšanas jautājumu speciāliste Irisa Simanoviča uzskata – tā kā biedrība ir bezpeļņas organizācija, tai varētu būt uzkrājuma, bet ne noguldījuma konts. Par šo naudu varētu biedrības biedriem rīkot kādu pasākumu vai, ja biedri tā nolēmuši, izlietot atlīdzībai vai faktisko izdevumu (piemēram, telefona sakaru vai transporta izdevumu) segšanai cilvēkam, kas veic praktisku darbību biedrības labā. Šādai pozīcijai statūtos nevajadzētu būt, bet, lai to anulētu, ir vajadzīga visu biedru piekrišana.

„Ja biedrība apsaimnieko daudzdzīvokļu māju, tad nav saprotams, kā biedrība pārvalda finanšu plūsmu, jo ir jāveic ikmēneša maksājumi par komunālajiem pakalpojumiem, aprēķinot pievienotās vērtības nodokli, jānodrošina koplietošanas telpu un teritorijas apkopšana, jāslēdz līgumi par remonta darbiem un arī tad jāaprēķina nodokļu maksājumi. Tālab grāmatvedim, kas par to visu ir atbildīgs, ir jābūt, ” uzskata I.Simanoviča. Izņēmums varētu būt māja, kur ir tikai daži dzīvokļi un biedrības valdē ir cilvēks ar grāmatveža izglītību un aroda prasmēm.

3. Apsaimniekošanas līgumam, kas noslēgts ar dzīvokļu īpašniekiem, noteikti ir jābūt. Parasti dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē piedalās visi dzīvokļu īpašnieki, tajā lemj par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesību pārņemšanu (balso „Par” vairāk nekā puse sapulces dalībnieku), biedrības izveidošanu un dzīvojamās mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas pienākuma nodošanu biedrībai. Pēc kopsapulces ar katru dzīvokļa īpašnieku tiek noslēgts līgums par katra konkrēta īpašuma apsaimniekošanu ar konkrētiem noteikumiem. Spriežot pēc jautājumā minētajām niansēm, I.Simanoviča izsaka bažas, ka biedrība ir nodibināta, tās darbības mērķis statūtos noteikts, taču, iespējams, māja no iepriekšējā apsaimniekotāja likumā noteiktajā kārtībā nemaz nav pārņemta. „Ja māja nav pārņemta valdījumā, tad ieteicams to darīt maijā vai jūnijā, kad nav maksājumu par siltumu, tādējādi vieglāk tikt skaidrībā par finansiālo situāciju,” iesaka I.Simanoviča.

Aicinām iepazīties ar šai e-konsultācijai pievienotajiem saistītajiem rakstiem. Tajos Jūs atradīsiet sev noderīgu informāciju par dzīvokļu īpašnieku biedrību dibināšanu, māju pārņemšanu valdījumā un apsaimniekošanu.