Krimināllikuma 46. pants nosaka soda noteikšanas vispārējos pamatprincipus. Šie principi ir jāņem vērā obligāti, nosakot sodu katrā konkrētajā gadījumā. Visos gadījumos sods nosakāms, izvērtējot vainas formu, noziedzīga nodarījuma izdarīšanas stadiju, vainīgā lomu noziedzīgos nodarījumos u. c. [Krastiņš, U., Liholaja, V. Krimināllikuma komentāri: pirmā daļa (I–VIII2), otrais papildinātais izdevums. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2018, 195.–196. lpp.].

Savukārt šī panta otrā daļa paskaidro, ka, nosakot soda veidu, ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, kā arī vainīgā personību. Vērtējot apsūdzētā personību, tiesa ņem vērā to, vai apsūdzētais ir iepriekš krimināli sodīts, vai sodāmība ir dzēsta. Nepabeigtus kriminālprocesus tiesa, nosakot sodu, vērā neņem, jo šādā kriminālprocesā nav stājies spēkā tiesas spriedums, līdz ar to nav pierādīta apsūdzētā vaina konkrētā noziedzīgā nodarījumā.