E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 20891
Lasīšanai: 6 minūtes
TĒMA: Mājoklis

Kā izdeklarēt personu, kas īpašumā nedzīvo jau 20 gadus

Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
J
jautā:
12. augustā, 2020
Deniss Aleksandrovs

Kā var izdeklarēt no dzīvokļa cilvēku, kas pirms 1999. gada tur bija pierakstīts? Cilvēks tur vairs nedzīvo, un viņam arī nav juridiska pamata tur dzīvot (ne īres līguma, ne tuvas radniecības), viņš nemaksā par komunālajiem pakalpojumiem, bet RD klientu apkalpošanas centrā mums teica, ka nevar viņu izdeklarēt ar dzīvokļa īpašnieces iesniegumu, tas cilvēks var izdeklarēties tikai pats (vai to var izdarīt viņa pilnvarota persona). Dzīvesvietas deklarēšanas likumā neatradu neko līdzīgu.

A
atbild:
28. augustā, 2020
Linda Ņikona
LV portāls

Ja jautājumā aprakstīta visa faktiskā situācija, jāsecina, ka Rīgas domes klientu apkalpošanas centrā jums ir sniegta nepatiesa informācija.

Dzīvesvietas deklarēšanas likuma mērķis ir panākt, lai ikviena persona būtu sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību.

Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 3. pants paredz, ka personai ir tiesisks pamats apmesties uz dzīvi noteiktā nekustamā īpašumā, ja:

  • tai pieder šis nekustamais īpašums;
  • attiecībā uz to ir noslēgts īres vai nomas līgums;
  • šā īpašuma lietošanas tiesības tā ieguvusi uz laulības, radniecības, svainības vai cita likumiska vai līgumiska pamata.

Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 12. pants paredz, ka ziņas par personas deklarēto dzīvesvietu anulē:

  • ja dzīvesvietas deklarētājs vai viņa likumiskais pārstāvis, vai dzīvesvietas deklarētāja vai viņa likumiskā pārstāvja pilnvarota persona, deklarējot dzīvesvietu, sniegusi nepatiesas ziņas;
  • ja attiecīgajai personai nav tiesiska pamata dzīvot deklarētajā dzīvesvietā.

Aprakstītajā situācijā ziņas vairs neatbilst patiesībai, jo attiecīgā persona faktiski norādītajā deklarētajā dzīvesvietā nedzīvo jau 20 gadus, kas nozīmē, ka pēc šīs adreses persona nav sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti.

Lai anulētu deklarēto dzīvesvietas adresi, ar iesniegumu par dzīvesvietas deklarācijas pārbaudi jāvēršas attiecīgajā pašvaldībā. Rīgā iesniegums jāaizpilda Rīgas domes apmeklētāju centrā, kuram tālāk tas jānodod Rīgas domes Personu dzīvesvietas reģistrācijas komisijai.

Lēmumu par deklarētās dzīvesvietas ziņu anulēšanu attiecīgā iestāde pieņem viena mēneša laikā, taču nepieciešamības gadījumā to var pagarināt uz laiku līdz četriem mēnešiem. Jebkurā gadījumā process par deklarētās dzīvesvietas ziņu pārbaudi ir ilgs, bet bez maksas.

Iesniegumā jānorāda iespējami detalizētāka informācija, kas palīdzētu pašvaldībai pieņemt lēmumu. Noteikti jānorāda personas, kurai lūdz anulēt ziņas par deklarēšanos dzīvesvietā, vārds, uzvārds un personas kods; adrese, no kuras vēlas izdeklarēt personu, un pamatojums, kāpēc vēlas to darīt. Iesniegumam klāt jāpievieno dokumentu kopijas (uzrādot oriģinālus): īpašumtiesības apliecinošs dokuments vai dzīvojamās telpas īres līgums; pilnvara, ja iesniegumu iesniedz pilnvarotā persona; pirkuma (maiņas, dāvinājuma) līgums; citi dokumenti, kas ir būtiski lēmuma pieņemšanai.

Pašvaldības lēmumu par personas deklarētās dzīvesvietas ziņu anulēšanu pieņem attiecīgās pašvaldības administratīvā komisija. Faktu, ka ziņas par deklarēto dzīvesvietu ir anulētas, attiecīgā iestāde aktualizē Iedzīvotāju reģistrā un par to paziņo dzīvesvietas deklarētājam, nosūtot uz šo adresi vēstuli. Ja ziņas ir patiesas, personai šajā adresē ir jābūt sasniedzamai. Jebkurā gadījumā no personas gaida atbildi 10 darba dienas.

Proti, saņemot iesniegumu ar lūgumu anulēt ziņas par personas deklarēto dzīvesvietu, pašvaldības iestāde personu, par kuru ziņas lūgts anulēt, informē, nosūtot tai vēstuli uz šo deklarēto dzīvesvietu. Tas dod iespēju šai personai uzzināt, ka līdz lēmuma pieņemšanai viņai ir tiesības iesniegt dokumentus, kas tomēr apliecina tiesisko pamatu dzīvot deklarētajā dzīvesvietā. Ja persona iesniedz dokumentus, kas apliecina tiesisko pamatu dzīvot deklarētajā dzīvesvietā, iestāde ziņas par deklarēto dzīvesvietu neanulē. Nepieciešamības gadījumā tiek arī apsekota personas dzīvesvieta. Rīgā to pēc Dzīvokļu pārvaldes Iedzīvotāju dzīvesvietas reģistrācijas nodaļas lūgumu veic pašvaldības policija.

Ja persona reāli deklarētajā dzīvesvietā nedzīvo, tā visdrīzāk pašvaldības sūtīto ziņu nesaņem. Arī paziņojumu par pieņemto lēmumu personai nosūta uz deklarēto dzīvesvietu. Līdz ar to var gadīties, ka persona nemaz nezina, ka ir izdeklarēta. Tomēr tā ir pašas personas atbildība. Katra iedzīvotāja ziņā ir rūpēties, lai viņš tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību būtu sasniedzams, t. i., reāli dzīvotu adresē, kurā ir deklarējies.

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta prakses apkopojumā par dzīvesvietas deklarēšanu 2004.–2015. gadā norādīts, ka ziņu anulēšana nav pieļaujama tikai tad, ja pastāv šaubas par to, vai tiesiskais pamats dzīvošanai noteiktajā dzīvesvietā tiešām zudis, un konstatējot personas faktisko dzīvesvietu attiecīgajā dzīvesvietā.

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Līdz mēneša beigām iesniegt e-konsultāciju vairs nav iespējams. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas