Sarunās LPS kā vienu no būtiskiem jautājumiem akcentēja situāciju, kurā pēc ceļu satiksmes un citiem negadījumiem ievainoti dzīvnieki nereti ilgstoši paliek bez pienācīgas palīdzības, jo normatīvie akti skaidri nenosaka rīcības algoritmu un iestādes, kurām ir tiesības rīkoties, lai nekavējoties izbeigtu dzīvnieka ciešanas.
Tāpēc sarunās puses vienojās, ka līdz 2026. gada 30. novembrim ZM un LPS, pieaicinot Valsts policijas un pašvaldību policiju pārstāvjus, kopīgi izstrādās skaidru darbības algoritmu, vienlaikus izvērtējot nepieciešamās izmaiņas normatīvajos aktos, lai operatīvi un bez administratīva, finansiāla sloga humāni varētu izbeigt negadījumos cietušu un ievainotu savvaļas dzīvnieku ciešanas.
Sarunās tika apspriesta arī mežu apsaimniekošana apdzīvotās vietās. LPS norādīja, ka šobrīd normatīvie akti par mežu apsaimniekošanu un teritorijas plānojumu izstrādi ir pretrunā, kas apgrūtina iespēju pašvaldībām īstenot to autonomo funkciju – saskaņā ar pašvaldības teritorijas plānojumu noteikt zemes izmantošanu un apbūvi.
LPS uzskata, ka pašvaldībām teritorijas plānojumos pilsētu un ciemu teritorijās ir tiesības noteikt mežsaimnieciskās darbības, piemēram, kailciršu ierobežojumus, kas ir saskaņā ir vietējās kopienas vajadzībām un interesēm. Puses vienojās turpināt darbu pie normatīvo aktu precizēšanas, lai novērstu pretrunas, kā arī strādāt pie izmaiņām Ministru kabineta noteikumos, lai atvieglotu parku un mežaparku izveidi.
Savukārt meliorācijas sistēmas, kas novada lieko ūdeni un pasargā ēkas, ceļus un saimniecības no plūdiem, daudzviet ir novecojušas, tās nepieciešams atjaunot. Taču meliorācijas sistēmas nevar apsaimniekot viena īpašuma robežās, ir nepieciešama vienota un saskaņota rīcība. Tāpēc sarunās puses vienojās, ka līdz 2026. gada 1. oktobrim organizēs sarunu starp vairākām ministrijām, lai vienotos par iespēju stratēģiski nozīmīgākajai meliorācijas infrastruktūrai noteikt īpašu statusu. Tas ļautu pašvaldībām, piesaistot Eiropas fondu finansējumu, ieguldīt līdzekļus un kompleksi sakārtot pašvaldības nozīmes meliorācijas sistēmas neatkarīgi no tā, kā īpašumā esošās zemēs šīs sistēmas atrodas, piemēram, privātīpašumā.
Jautājumā par neapstrādātu lauksaimniecības zemju apsekošanu panākta vienošanās, ka Lauku atbalsta dienests gadu turpinās apsekot visas neapsaimniekotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes un izvērtēs, vai arī turpmāk tāda ir nepieciešama. Ja būs tāda vajadzība, tad minētais jautājums tiks iekļauts arī nākamā gada sarunās ar ZM.
Sarunās tika pārrunāts arī publisko ūdeņu apsaimniekošanas finansējums. Puses bija vienisprātis, ka valsts budžeta procesā jāpalielina finansējums Zivju fondam, lai nodrošinātu ezeru un upju taisnīgu un ilgtspējīgu uzturēšanu.
Savukārt līdz 2026. gada 1. novembrim turpināsies darbs pie zvejas tiesību nomas sistēmas uzlabošanas, lai mazinātu birokrātiju un nodrošinātu ilgtspējīgu resursu izmantošanu. Pašvaldības turpinās pakāpeniski atjaunot informāciju par saviem mežiem, ņemot vērā finansiālās iespējas. Tāpat sadarbība ar Zemkopības ministriju turpināsies darbs, lai veicinātu un nodrošinātu vietējo pārtiku skolās.
Ikgadējās sarunas notika šī gada 14. maijā Zemkopības ministrijā. Tās vadīja LPS priekšsēdis Gints Kaminskis.
