Izpratne par publisko ārtelpu mainās. Kā apmācībās norādīja ainavu arhitekte Dace Laiva un dārzkopības entuziaste Ludmila Knoka, pilsētas dārzs vairs nav tikai estētisks objekts, bet gan daudzfunkcionāla telpa, kas pilda sociālas, ekoloģiskas un izglītojošas funkcijas. Klasiskos mauriņus aizvien biežāk nomaina dabā balstīti risinājumi un dabiski stādījumi, piemēram, pilsētas pļavas un nektāraugi. Šāda pieeja veicina bioloģisko daudzveidību un rada mājvietu apputeksnētājiem un putniem. Liela uzmanība apmācībās pievērsta arī terapijas, kopienu un izglītojošo dārzu veidošanai, akcentējot dabas dziedniecisko ietekmi uz iedzīvotāju maņām (redzi, dzirdi, ožu, tausti un garšu). Kā uzsvēra L. Knoka: “Dārzs nav būvobjekts, ko nodod ekspluatācijā un aizmirst; tā ir investīcija, kas jāsargā katru dienu.”
Klimata pārmaiņu ietekmes rezultātā pilsētās arvien biežāk nākas saskarties ar spēcīgām lietusgāzēm, kas rada plūdu riskus. SIA “Reindave” pārstāve Daina Ieviņa dalībniekus iepazīstināja ar ilgtspējīgas lietusūdeņu apsaimniekošanas (ILŪA) risinājumiem, kas palīdz šo problēmu pārvērst ieguvumā. Izmantojot tādus elementus kā bioievalkas, lietusdārzus, caurlaidīgos segumus un zaļos jumtus, lietusūdens netiek uzreiz novadīts kanalizācijā, bet gan aizturēts, attīrīts un izmantots uz vietas. Apmācībās tika analizēti praktiski piemēri no Jelgavas, Ogres, Tukuma un citām Latvijas vietām, apliecinot, ka šādi risinājumi ne tikai mazina plūdu ietekmi, bet arī vizuāli un funkcionāli bagātina pilsētvidi.
Apmācības, kas tiešsaistē norisinājās šī gada martā un aprīlī, pulcēja plašu profesionāļu loku no visām Zemgales plānošanas reģiona pašvaldībām – projektu vadītājus, vides inženierus, ainavu arhitektus, dārzniekus, kā arī infrastruktūras un komunālo nodaļu speciālistus. Dalībnieki atzinīgi novērtēja programmas daudzveidīgo informāciju un praktiskos piemērus no dzīves. Atsauksmēs izskan, ka lekcijas rosinājušas “meklēt savā pagastā vietas, kur var pielietot gūtās zināšanas” un iedvesmojušas darba praksē pakāpeniski ieviest tādus rīkus kā zaļās infrastruktūras plānošanas vadlīnijas un brīvprātīgo programmas. Tāpat speciālisti uzsver, ka dārzu un publisku ārtelpu plānošanā jāņem vērā daudz un dažādi aspekti, rūpīgi pārdomājot un piemērojot risinājumus konkrētai vietai, kā arī aktīvāk jāizglīto paši iedzīvotāji. Iegūtās atziņas speciālistiem noderēs arī projekta ietvaros notiekošajā interaktīvo dārzu elementu izveidē objektos visā Zemgalē.
Projekts Nr. C036 “Integrēta sistēma interaktīvai publisko dārzu attīstībai Baltijas jūras reģionā” jeb “Interactive Gardens” tiek īstenots ar Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2021.–2027. gadam atbalstu. Projekta kopējais finansējums ir 2 790 120 eiro (t. sk. ERAF līdzfinansējums 2 232 096 eiro). Plašāk par projektu šeit.
Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Zemgales plānošanas reģions, un tā var neatspoguļot Eiropas Savienības oficiālo nostāju.
