E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 20889
Lasīšanai: 3 minūtes
TĒMA: Tieslietas

Kā uzlikt personai par pienākumu izpildīt noteiktu darbību

J
jautā:
12. augustā, 2020
Rita

Ar mani dzīvo audžumeita. Tagadējā vīra meita. Pašreiz viņa vēlas dzīvot pie mammas. Pēc konsultācijas ar psihologu par situāciju ir ieteikums mammai apmeklēt lekcijas par bērnu emocionālo audzināšanu un pusaudžu audzināšanu. Notiek tiesvedība par dzīvesvietas noteikšanu meitenei pie tēva kopā ar mani un maniem bērniem. Meitene kopā ar mums dzīvo jau divus gadus. Mamma nav iesaistījusies meitenes ikdienas dzīvē un ir bijusi tikai brīvdienu mamma. Vai man ir tiesības vērsties tiesā vai bāriņtiesā ar lūgumu mammai apmeklēt šādas lekcijas, vai to var darīt tikai meitenes tētis? Un kur būtu pareizāk vērsties, lai to uzliktu mammai kā pienākumu?

A
atbild:
02. decembrī, 2020
Ilona Barkovska
juriste

No jautājuma izriet, ka lekciju apmeklēšana no psihologa puses tika ieteikta jeb rekomendēta. Savukārt uzlikt par pienākumu izpildīt noteiktu darbību personai var tiesa.

Tāpat no jautājuma izriet, ka šobrīd notiek tiesvedība par bērna dzīvesvietas noteikšanu pie tēva.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 73. panta pirmo daļu lietas dalībnieki ir puses, trešās personas, pušu un trešo personu pārstāvji, prokurors un tās valsts vai pašvaldību iestādes un personas, kurām ar likumu piešķirtas tiesības aizstāvēt tiesā citu personu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses, institūcijas, kuras likumā paredzētajos gadījumos pieaicina atzinuma došanai, kā arī šo personu pārstāvji.

Tiesas procesā pusēm ir tiesības un pienākumi. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 74. panta otro daļu pusēm ir šādas civilprocesuālās tiesības: 1) iepazīties ar lietas materiāliem, izdarīt no tiem izrakstus un izgatavot kopijas; 2) piedalīties tiesas sēdē; 3) pieteikt noraidījumus; 4) iesniegt pierādījumus; 5) piedalīties pierādījumu pārbaudīšanā; 6) pieteikt lūgumus; 7) dot tiesai mutvārdu un rakstveida paskaidrojumus; 8) izteikt savus argumentus un apsvērumus; 9) celt iebildumus pret citu lietas dalībnieku lūgumiem, argumentiem un apsvērumiem; 10) pārsūdzēt tiesas spriedumus un lēmumus; 11) saņemt spriedumu, lēmumu un citu lietā esošo dokumentu norakstus, kā arī izmantot citas procesuālās tiesības, kuras tām piešķirtas ar šo likumu.

Tātad, ja persona tiesas procesā ir prasītājs, atbildētājs, trešā persona ar vai bez patstāvīgiem prasījumiem (trešajām personām ir pušu procesuālās tiesības un pienākumi ar izņēmumiem, kas noteikti Civilprocesa likuma 80. pantā), tad tā var izmantot savas civilprocesuālās tiesības un pieteikt lūgumus. Ja persona tiesas procesā, piemēram, ir liecinieks, tad tā nevar pieteikt tiesai lūgumus par pienākuma uzlikšanu strīdā iesaistītajai pusei. Tāpat lūgumus tiesai nevar pieteikt personas, kuras nav lietas dalībnieki.

Puse, kas iesaistīta tiesas procesā, var lūgt tiesu uzlikt par pienākumu otrai pusei izdarīt noteiktas darbības. Tiesa izvērtēs pieteiktā lūguma pamatotību un lems par tā apmierināšanu vai noraidīšanu.

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Līdz mēneša beigām iesniegt e-konsultāciju vairs nav iespējams. Vairāk par e-konsultāciju sniegšanu
Lūdzam e-konsultācijās neiesniegt jautājumus par situācijām, kas saistītas ar Covid-19.
Informācija, kur vērsties, ir apkopota vietnē covid19.gov.lv.
Iepazīsti e-konsultācijas
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU