Saskaņā ar Ministru kabineta (MK) noteikumu Nr. 558 “Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība” 23. punktu dokumenta izdošanas vietas nosaukumā jānorāda dokumenta parakstīšanas vieta (protokolā – attiecīgās protokolētās sēdes, sapulces vai apspriedes norises vieta, aktā – attiecīgās aktā norādītās darbības norises vieta vai šīs darbības pēdējās dienas norises vieta). Ja dokumentam ir vairāki autori, tad dokumenta izdošanas vietas nosaukumā jānorāda vieta, kurā veikts pēdējais paraksts.

Minēto MK noteikumu 24. punkts paredz, ka dokumenta izdošanas vietas nosaukums jānorāda atbilstoši attiecīgās administratīvās teritorijas oficiālajam nosaukumam.

Savukārt atbilstoši Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumam administratīvā teritorija ir Latvijas teritoriālā iedalījuma vienība, kurā pašvaldība savas kompetences ietvaros realizē pārvaldi. Minētā likuma 4. pants paredz, ka Latvijas Republiku iedala šādās administratīvajās teritorijās:

• valstspilsētu pašvaldību teritorijās (Daugavpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga, Ventspils);
• novadu pašvaldību jeb novadu teritorijās (Aizkraukles novads, Alūksnes novads, Augšdaugavas novads, Ādažu novads, Balvu novads, Bauskas novads, Cēsu novads, Dienvidkurzemes novads, Dobeles novads, Gulbenes novads, Jelgavas novads, Jēkabpils novads, Krāslavas novads, Kuldīgas novads, Ķekavas novads, Limbažu novads, Līvānu novads, Lūdzas novads, Madonas novads, Mārupes novads, Ogres novads, Olaines novads, Preiļu novads, Rēzeknes novads, Ropažu novads, Salaspils novads, Saldus novads, Saulkrastu novads, Siguldas novads, Smiltenes novads, Talsu novads, Tukuma novads, Valkas novads, Valmieras novads, Ventspils novads).

Administratīvās teritorijas un to administratīvos centrus nosaka Saeima, un tos var atrast Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikumā.

Līdz ar to, ja dokuments izdots valstpilsētas pašvaldību teritorijā (piemēram, Daugavpilī) vai administratīvajā centrā (piemēram, Saulkrasti), tad dokumenta izdošanas vietas nosaukumā var norādīt tikai valstpilsētu vai administratīvo centru. Savukārt, ja dokuments ir izdots Latvijas pagastā, ieteicams norādīt ne tikai pagasta nosaukumu, bet arī attiecīgā novada nosaukumu, jo pastāv pagasti ar identiskiem nosaukumiem (piemēram, Salas pagasts ir gan Mārupes novadā, gan Jēkabpils novadā).

Vienlaikus vēršam uzmanību, ka atbilstoši Dokumentu juridiskā spēka likuma 4. panta otrajai daļai dokumenta izdošanas vietas nosaukums ir obligāts dokumenta rekvizīts tikai tiesību aktos (piemēram, likumā, MK noteikumos, līgumā, statūtos) paredzētajos gadījumos. Tādējādi, ja prasības norādīt dokumenta izdošanas vietas nosaukumu konkrētam dokumenta veidam tiesību aktos nav, tad izdošanas vietu dokumentā var nenorādīt.