Normatīvajos aktos nav sastopams termina “cilvēks” skaidrojums. Tādu var atrast garīgajos, reliģiskajos vai filozofiskajos avotos.

LV portāls jau iepriekš ir rakstījis, ka, piemēram, saskaņā ar Oksfordas terminu vārdnīcu “cilvēks” ir paskaidrots šādi: visaugstāk attīstītā Zemes dzīvā būtne, kas spēj domāt, runāt, izgatavot darba rīkus un izmantot tos sabiedriskā darba procesā.

Savukārt termins “persona” atkarībā no jomas var būt interpretēts atšķirīgi. Tā, piemēram, fiziska persona saskaņā ar Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiskās terminu datubāzes pieejamo informāciju ir “cilvēks kā tiesību un pienākumu subjekts un īstenotājs. Fiziska persona iesākas līdz ar piedzimšanu un izbeidzas ar nāvi; abi šie fakti ir pierādāmi ar izrakstiem no dzimtsarakstu nodaļu reģistriem un to izdotiem dokumentiem. Otrs personas veids ir juridiska persona” (Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. Rīga: Zinātne, 2000).

Savukārt “publiskās personas un juridiskas personas” statuss ir noteikts Valsts pārvaldes iekārtas likuma 1. pantā.

Subjekts ir tāda fiziska vai juridiska persona, uz kuru ir attiecināmas konkrētas tiesību normas. Citiem vārdiem sakot, ja tiesību norma attiecas uz noteiktu personu loku, tad šīs personas ir subjekti konkrētās tiesību normas izpratnē.

Citas nozīmes terminam “subjekts” atrodamas Oksfordas terminu vārdnīcā.

Administratīvo tiesību jomā terminu “subjekts” skatīt Administratīvā procesa likuma 1. pantā skaidrotajā definīcijā.

1948. gadā pieņemtās Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 1. pantā noteikts, ka visi cilvēki piedzimst brīvi un vienlīdzīgi savā cieņā un tiesībās. Viņiem ir saprāts un sirdsapziņa, un viņiem citam pret citu jāizturas brālības garā.

Tādējādi no cilvēktiesību aspekta papildus norādāms Inetas Ziemeles rakstītais: “Cilvēktiesības veido divi jēdzieni – cilvēks un tiesības. Cilvēks ir ikviens indivīds. Savukārt jēdziens “tiesības” nozīmē likumīgu iespēju kaut ko darīt, iegūt, vai izvēlēties nedarīt. Angļu valodā jēdziena “human rights” etimoloģija atšķiras no latviešu valodas jēdziena, jo termins “human” norāda uz pazīmi nevis uz cilvēku. Šī pazīme nozīmē – cilvēcīgs, laipns, civilizēts u. tml. Latīņu valodā uzsvars vairāk tiek likts uz to, ka tas ir kas cilvēkam piemītošs, proti, piederīgs cilvēkam. Cilvēktiesības neapšaubāmi ir tikai un vienīgi piederīgas cilvēkam kā saprātīgai būtnei.

Saskaņā ar dabisko tiesību teoriju tiesības piemīt visiem cilvēkiem no dabas uz vienlīdzīgiem pamatiem. Savukārt angļu filozofs un jurists Džeremijs Bentams (Jeremy Bentham) norādīja, ka tikai likums nosaka tiesības. Šo filozofisko strīdu atrisināja ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācija par labu dabisko tiesību teorijas izpratnei par cilvēktiesībām.”