Situācija: es ar sievu esmu laulībā 10 gadus, ir 3 nepilngadīgi bērni. Pēc pirmā bērna piedzimšanas sākās nesaskaņas. Sieva atsakās pilnvērtīgi pildīt pienākumus: neuztur dzīvesvietu pienācīgā kārtībā un tīrībā. Istabas tiek izsūktas un slaucītas reti un tikai pa vidu. Ja kopj vannu, tad tikai vannas iekšpusi, sienas, durvis, stenderes netiek koptas, ja pie grīdas kaut kas pielipis, tad tas netiek notīrīts. No plauktiem un skapjiem putekļi netiek noslaucīti. Kastroļus, pannas, tējkannu no ārpuses nenomazgā (piedeguši tauki veido slāni). Pieprasa, lai es veicu visus vīriešu darbus, kurus arī daru iespēju robežās, tomēr vienmēr bļauj, ka es neesmu uztaisījis dzīvoklī remontu, kas prasa ievērojamus finansiālus ieguldījumus (vienu istabu esmu izremontējis, tāpat labojis visu sadzīves tehniku, daudz kas jauns sapirkts). Netiek ņemts vērā, ka nākamo telpu remontam nepieciešams iekrāt. Paziņo: ja es netaisu remontu, tad viņa nekops māju. Mājās regulāri dažādās vietās ir novietotas drēbes, sadzīves priekšmeti. Sieva attaisnojas, ka nepietiek laika, un pieprasa, lai es uzturu kārtību, ja man vajagot. Bieži melo un noniecina manus pagātnes ieguldījumus, sakot, ka es neko neesmu darījis, lai gan tā nav. Pieprasa finansiālas atskaites no manis. Pieprasa, lai arī ēšanas un sīko saimniecības preču izdevumus 100% uzņemtos es (vienmēr īres/tagad hipotekārā kredīta izdevumus esmu apmaksājis, kā arī esmu maksājis visus komunālos izdevumus; bērnu ēdināšana bērnudārzā, pulciņi, transporta izdevumi (auto uzturēšana, degviela) – to visu sedzu es, tāpat esmu iegādājies pārtiku un saimniecības preces). Draud ar šķiršanos, draud atņemt man bērnus, ja man nepatīkot, varot iet prom. Esmu centies sakopt māju, nomazgāt galdus, krēslus, dīvānus, sienas utt. Sieva ar āra apaviem iet pa tikko izmazgātām istabām. Vai tiešām šķiroties viss jādala uz pusēm un bērniem nekas nepienākas? Varbūt var dalīt 5 daļās? Labprāt izpirktu sievas daļu, jo dzīvoklis ir ļoti labā vietā, laba satiksme, bērnudārzi tuvu, skola tuvu, netālu sporta centrs, kur bērniem notiek nodarbības. Vai tiešām tiesa atņems man visu, tikai tāpēc, ka neesmu mamma, bet tētis? Ko es varu darīt?
Jautājums nesatur informāciju, vai laulātajiem ir laulāto līgums, kas nosaka laulāto mantiskās attiecības. Piemēram, ja līgumā ir noteikts, kāda manta ir sievas atsevišķā īpašumā un kāda – vīra atsevišķā īpašumā, tad laulības šķiršanas gadījumā manta ir sadalāma atbilstoši šī līguma noteikumiem.
Saskaņā ar Civillikuma 114. panta pirmo daļu savas mantiskās tiesības laulātie var nodibināt, pārgrozīt un izbeigt ar laulības līgumiem kā pirms došanās laulībā, tā arī laulības laikā.
Ja līguma nav, tad šķiršanas gadījumā tiks piemēroti Civillikuma panti par laulāto likumiskajām mantiskajām attiecībām. Un saskaņā ar Civillikuma 89. pantu katrs laulātais patur mantu, kas piederējusi viņam pirms laulības, tāpat arī to mantu, ko viņš iegūst laulības laikā kā atsevišķu mantu. Viss, ko laulības laikā laulātie iegūst kopīgi vai viens no viņiem, bet ar abu laulāto līdzekļiem vai ar otra laulātā darbības palīdzību, ir abu laulāto kopīga manta; šaubu gadījumā jāpieņem, ka šī manta pieder abiem līdzīgās daļās. Ja kādas vienam laulātajam piederošas mantiskas vērtības laulības laikā atvieto ar citām, pēdējās ir šā laulātā manta.
Par to, kas ir atzīstams par laulātā atsevišķo mantu, sīkāk rakstīts Civillikuma 91. pantā – katra laulātā atsevišķa manta it sevišķi ir:
1) manta, kas laulātajam piederējusi pirms laulības vai ko laulātie līgumā noteikuši par atsevišķu mantu;
2) priekšmeti, kas noder tikai viena laulātā personīgai lietošanai vai vajadzīgi viņa patstāvīgā darbā;
3) manta, ko viens laulātais ieguvis bez atlīdzības laulības laikā;
4) laulātā atsevišķās mantas ienākumi, kas nav nodoti ģimenes un kopīgās mājsaimniecības vajadzībām; 5) manta, ar ko atvietota iepriekšējos (1.–4.) punktos minētā manta.
Tas, ka zināma manta ir atsevišķa, jāpierāda tam laulātajam, kas to apgalvo. Tas, ka nekustamais īpašums ir viena laulātā atsevišķa manta, ierakstāms zemes grāmatās.
Ja pusēm ir strīds par mantas sadali un puses par to nevar savstarpēji vienoties, tad šis jautājums ir izšķirams tiesas ceļā. Laulāto dzimums neietekmē mantas sadali. Saskaņā ar Satversmes 91. pantu visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.
Laulāto kopmantu tiesa sadala starp laulātajiem, pamatojoties uz iepriekšminētajiem Civillikuma pantiem un lietas faktiskiem apstākļiem. Sadalot mantu starp laulātajiem, tiesa neizdala bērnu daļu vai daļas – respektīvi, manta tiek sadalīta tikai starp abiem laulātajiem.
Ja laulātie ir vienojušies par mantas sadali un citiem jautājumiem savā starpā, tad laulību var šķirt pie notāra saskaņā ar Notariāta likuma 325. pantu – zvērināts notārs šķir laulību, ja laulātie par to ir vienojušies un ja:
1) laulātajiem nav kopīga nepilngadīga bērna un kopīgas mantas;
2) laulātajiem ir kopīgs nepilngadīgs bērns vai kopīga manta un laulātie ir noslēguši rakstveida vienošanos par kopīgā nepilngadīgā bērna aizgādību, saskarsmes tiesībām, bērna uzturlīdzekļiem un kopīgās mantas sadali.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 200 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
