E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 20631
Lasīšanai: 4 minūtes
1
1

Īrnieka tiesības iemitināt telpās ģimenes locekļus un citas personas

Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
J
jautā:
10. jūlijā, 2020
Simona

Labdien! Vai īpašnieks, kurš izīrē savu dzīvokli, ir tiesīgs prasīt īrniekam norādīt to personu datus (vārdu, uzvārdu un personas kodu), kuras vēl tur dzīvos, piemēram, sievas un nepilngadīgā bērna datus? Paldies!

A
atbild:
13. augustā, 2020
Gatis Graustiņš
juriskonsults

Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” (turpmāk: likuma) 9. panta pirmā un otrā daļa noteic, ka īrniekam ir tiesības iemitināt savus ģimenes locekļus izīrētajās telpās tikai tad, ja iepriekš par to rakstveidā informēts izīrētājs. Citiem vārdiem sakot, “iepriekš ir informēts izīrētājs” nozīmē, ka 9. panta pirmajā un otrajā daļā aprakstītajos gadījumos atļauja no izritētāja nav vajadzīga, bet ir īrniekam ir pienākums paziņot izīrētājam par šīm personām, jau pirms personas sāk dzīvot īrētajās telpās.

Vienlaikus likuma 10. pantā noteikts, ka dzīvoklī ir tiesības dzīvot tikai tādām personām, kuras ir izmitinātas saskaņā ar 9. panta noteikumiem. Līdz ar to dzīvoklī dzīvojošo personu vārdu, uzvārdu un personas koda pieprasīšana no izīrētāja puses ir ne tikai tiesiska un pamatota, bet gan arī uzskaitīto datu nodošana izīrētājam ir priekšnosacījums, lai personai būtu tiesības dzīvot izīrētajā dzīvoklī.

Kaut arī 9. panta pirmajā un otrajā daļā minēto personu informācijas nenodošana nerada pamatu izbeigt dzīvojamo telpu īres līgumu, īpašniekam ir tiesības tos pieprasīt.

Likuma 9. panta piektā daļa netiešā veidā noteic, ka personas, kuras nav ģimenes locekļi, drīkst izmitināt dzīvoklī tikai ar izīrētāja atļauju. Šī noteikuma pārkāpums saskaņā ar 28.6 panta noteikumiem ir pamats izīrētājam vienpusēji izbeigt īres līgumu: “ja dzīvojamās telpās bez izīrētāja piekrišanas dzīvo šā likuma 9. panta piektajā daļā minētās personas, izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas”.

Dažkārt likuma 9. pants tiek interpretēts tā, ka neprecētam pārim, neierakstot īres līgumā abu personu vārdus vai citādi nesaņemot no izīrētāja atļauju otra dzīvesbiedra dzīvošanai dzīvoklī, var rasties situācija, ka neprecētā dzīvesbiedra dzīvošana dzīvoklī tiek uzskatīta par personas prettiesisku izmitināšanu dzīvojamā telpā bez īpašnieka atļaujas. Savukārt šāda pārkāpuma konstatēšana, kā jau iepriekš skaidrots, ir pamats izīrētājam vienpusēji izbeigt īres līgumu.

Savukārt no personas datu aizsardzības viedokļa uzskaitīto datu ievākšana šādā situācijā atbilst Vispārīgās datu aizsardzības regulas 2016/679 6. panta b) punktam, jo apstrāde ir vajadzīga līguma (kura līgumslēdzēja puse ir datu subjekts) izpildei vai pasākumu veikšanai pēc datu subjekta pieprasījuma pirms līguma noslēgšanas. Atbilstoši Vispārīgās datu aizsardzības regulas 5. pantā noteiktajam “nolūka ierobežojuma” principam personas datus nedrīkst izmantot citā veidā, kā tas ir nepieciešams to apstrādes likumīgajam mērķim.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Līdz mēneša beigām iesniegt e-konsultāciju vairs nav iespējams. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas