Pasākuma ietvaros uzņēmēji prezentēja savus risinājumus, tehnoloģijas un pakalpojumus, iepazīstinot iekšlietu nozares iestādes un partnerus ar jaunākajām drošības tehnoloģiju attīstības tendencēm un inovācijām drošības funkciju stiprināšanā.
Atklājot pasākumu, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis uzsvēra, ka drošības situācija Eiropā ir būtiski mainījusies un agresorvalstu rīcība pie Eiropas Savienības ārējām robežām joprojām rada apdraudējumu gan Eiropas Savienībai, gan tās vērtībām. Hibrīdapdraudējumu apstākļos visām Eiropas Savienības dalībvalstīm ir jāapzinās šo draudu raksturs un jāstiprina savstarpējā sadarbība. Īpaši nozīmīga šādā situācijā ir cieša sadarbība starp valsts institūcijām, uzņēmējiem un pētniecības sektoru, lai attīstītu praktiskus un efektīvus drošības risinājumus.
Ministrs norādīja, ka Latvija jau vairākus gadus saskaras ar nelegālās migrācijas spiedienu no Baltkrievijas, vienlaikus turpinot viedās robežas attīstību un meklējot jaunus tehnoloģiskos risinājumus, tostarp dronu un pretdronu jomā. Arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta arī kiberdrošībai un mākslīgā intelekta izmantošanai drošības stiprināšanā. Tikpat būtiski ir attīstīt civilās aizsardzības spējas, skaidri nosakot prioritātes un nodrošinot tām atbilstošu finansējumu, tostarp ar Eiropas Savienības atbalstu.
Paneļdiskusijās tika uzsvērts, ka drošības izaicinājumi kļūst arvien kompleksāki, aptverot gan fizisko, gan digitālo vidi. To risināšanai nepieciešama cieša un koordinēta sadarbība starp valsts institūcijām, pētniecības organizācijām un drošības industriju.
Industrijas pārstāvjiem ir būtiski savlaicīgi izprast nozares vajadzības un attīstības virzienus, lai plānotu ieguldījumus pētniecībā un inovācijās, savukārt publiskajam sektoram ir jānodrošina skaidrs redzējums par nākotnes iepirkumiem un attīstības projektiem.
Tāpat klātesošie tika iepazīstināti ar Eiropas Savienības 2028. - 2034. gada budžeta ietvaru projektu. Kā norāda Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Kaspars Āboliņš, ņemot vērā strauji mainīgo ģeopolitisko situāciju, īpaši svarīga būs finansējuma elastība, lai nodrošinātu spēju operatīvi reaģēt uz jauniem izaicinājumiem un uzņemtajām saistībām, tostarp migrācijas un robežu pārvaldības jomā, turpinot Migrācijas un patvēruma pakta īstenošanu. Vienlaikus būtiski ir atrast līdzsvaru starp Latvijas nacionālajām vajadzībām un kopējām Eiropas Savienības prioritātēm.
Pasākumā tika pozitīvi novērtēta līdzšinējā sadarbība ar Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federāciju, īpaši konsultatīvajā formātā, kur nozare identificē problēmas un izaicinājumus, bet industrija piedāvā praktiskus un tehnoloģiskus risinājumus. Šāda pieeja veicina inovāciju un ļauj efektīvāk risināt iekšējās drošības vajadzības.
Kā uzsver Elīna Egle: “Dzīvojam laikā, kad kara klātesamība ir kļuvusi par ikdienas realitāti gan fiziskajā, gan digitālajā vidē un drošības izaicinājumi ir pastāvīgi. Tas nozīmē veidot noturības sistēmu, kur katrs posms – drošības industrija, iekšlietu nozare, kritiskā infrastruktūra un pakalpojumu nodrošinātāji – ir stiprs un savstarpēji vienots.”
Diskusijās tika akcentēts, ka drošības jautājumi vairs nav skatāmi šauri vienas nozares ietvaros - tie prasa starpnozaru sadarbību gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī. Mūsdienu izaicinājumu centrā ir drošība, enerģētiskā neatkarība un spēja inovēt, savukārt Eiropas Savienībā īpaši nozīmīga ir cieša dalībvalstu sadarbība.
Runājot par civilo aizsardzību, tika uzsvērta nepieciešamība pēc stabila, risku analīzē balstīta juridiskā un finanšu ietvara, kas nodrošina plānoto pasākumu praktisku īstenošanu. Tas ietver skaidru atbildību sadalījumu, pietiekamu finansējumu un industrijas iesaisti konkrētu risinājumu nodrošināšanā.
Kopumā secināts, ka tikai ciešā partnerībā starp publisko sektoru un industriju, balstoties uz skaidri definētām prioritātēm, savstarpēju uzticēšanos un ilgtermiņa redzējumu, iespējams nodrošināt efektīvu un mūsdienu apdraudējumiem atbilstošu iekšējās drošības sistēmas attīstību.
Pasākums tika organizēts sadarbībā ar Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federāciju.
