Strādāju summēto darba laiku pēc grafika. Divas dienas, pirms man bija jādodas uz darbu, darba devējs paziņoja, ka darbā nav jāierodas līdz nākamajam paziņojumam. Mēnesī zaudēju 1 maiņu (24 stundas no iepriekš paredzētā grafika). Vai šī situācija ir pielīdzināma dīkstāvei? Vai darba devējam būtu pienākums man maksāt algu arī par šo zaudēto darba laiku, un kādā apmērā, ja tāda pienākas? Rīkojumu neesmu redzējusi.
Dīkstāves definīcija ietverta Darba likuma 74. panta otrajā daļā, proti, dīkstāve ir situācija, kad darba devējs darbinieku nenodarbina vai arī neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības. Dīkstāves gadījumā darba devējam nav tiesības noteikt darbiniekam bezalgas atvaļinājumu. Ja darbiniekam ir noteikta laika alga, dīkstāves gadījumā viņam izmaksā noteikto darba samaksu. Ja darbiniekam ir noteikta akorda alga, darba devējs viņam izmaksā vidējo izpeļņu. Par dīkstāvi, kas radusies darbinieka vainas dēļ, darbinieks atlīdzību nesaņem.
Jūsu aprakstītā situācija ir saistāma arī ar summētā darba laika organizāciju. Proti, saskaņā ar Darba likuma 140. panta 7. punktu darba devējs nav tiesīgs grozīt darbiniekam noteikto darba grafiku darbinieka pārejošas darbnespējas laikā, kā arī laikā, kad darbinieks neveic darbu citu attaisnojošu iemeslu dēļ. Tas nozīmē, ka pārējā laikā darba devējs var grozīt darba grafiku, pusēm vienojoties.
Vienlīdz darba devējam ir pienākums nodarbināt darbinieku atbilstoši darba līguma noteikumiem. Ja jums ir nolīgts normālais darba laiks ar summētā darba laika uzskati, tad pienākas nolīgtā atlīdzība. Noteikti lūdziet sniegt informāciju par sev uzskaitīto darba laiku.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!