E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 20282
Lasīšanai: 6 minūtes
2
2

Vai pastāv iespēja vērsties tiesā kolektīvi

Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
J
jautā:
03. jūnijā, 2020
Darbiniece

Ēdināšanas uzņēmums pirms krīzes nodarbināja aptuveni 20 cilvēku, daži no tiem ir pārtraukuši darba attiecības, daži joprojām skaitās štatā, taču algas vai neizmantoto atvaļinājumu kompensācijas nav saņēmis neviens. Uzņēmuma telpās palikušas darbinieku personīgās mantas, tai skaitā darbinieku darba līgumu eksemplāri un algas izmaksu lapas. Tā kā vadība atsakās komunicēt ar apkrāptajiem darbiniekiem, tad nav iespējas šīs lietas atgūt. Lūdzot grāmatvedībai šos datus atsūtīt atkārtoti, saņēmu algas aprēķinu tikai par 2020. gadu – attiecīgi trīs mēnešiem, un zvanu no grāmatvedības, ka 2019. gada datus man sūtīt nevar, jo tur kaut kas neesot tiesiski pareizi, pēc tam tiku apbērta ar dažādiem finanšu terminiem, kurus nepārzinu.

Respektīvi, grāmatvedība atteica uzrādīt datus par mani, lai es ar šiem datiem nevarētu griezties tiesībsargājošās iestādēs, jo tur acīmredzot ir uzrādīta fiktīva informācija.

Uzņēmuma vadība ir skaidri izteikusies, ka algas nevienam netiks izmaksātas, jo uzņēmumam nav naudas, kas ir meli, pamatojoties uz to, ka man bija pieeja naudas plūsmas pārskatiem, kuros skaidri bija redzams, ka uzņēmuma seifā ir vairāki desmiti tūkstošu (protams, nezinu, vai fiziski šī nauda tur atradās, ņemot vērā, ka krīzes laikā ir nākuši gaismā vairāki fakti, kas pierāda, ka uzņēmums ir aktīvi nodarbojies ar nelegāliem darījumiem), kā arī uzņēmums nav pārtraucis saimniecisko darbību, nav iesniedzis maksātnespēju, tikai pompozi pozicionējis, ka nekāda naudas izmaksa nevienam nav plānota.

Vēlamies visa kolektīva vārdā šo jautājumu risināt tiesas ceļā. Vai tas ir iespējams? Vai katram darbiniekam ir jāvēršas tiesā individuāli, vai to var kārtot kolektīvi?

Kāda dokumentācija ir jāsagatavo, lai iesniegtu prasību par naudas piedziņu? Un kā rīkoties, ja uzņēmuma vadība šo dokumentāciju atsakās darbiniekiem sniegt?

A
atbild:
07. jūlijā, 2020
Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģija
Gita Oškāja, zvērināta advokāte

Darba strīdos ir jārīkojas nekavējoties, it īpaši ja darba devējs ir nepamatoti un nepareizi izbeidzis darba tiesiskās attiecības. Darbiniekam ir tiesības apstrīdēt darba devēja uzteikumu mēneša laikā no uzteikuma saņemšanas dienas. Citos gadījumos, kad pārkāptas darbinieka tiesības turpināt darba tiesiskās attiecības, darbinieks var celt tiesā prasību par atjaunošanu darbā viena mēneša laikā no atlaišanas dienas.

Praksē mēdz būt tā: darba devējs mutiski paziņo darbiniekam, ka viņš tiks (ir) atlaists, un nekādus dokumentus neizsniedz. Šādā gadījumā darbiniekam ir tiesības celt tiesā prasību mēneša laikā pēc tam, kad viņš uzzināja, ka ar viņu ir izbeigtas attiecības. Sūdzību rakstīšana Valsts darba inspekcijai, Valsts ieņēmumu dienestam, dokumentu izprasīšana no darba devēja nebūs pamats prasības iesniegšanai tiesā termiņa pagarināšanai vai atjaunošanai.

Savukārt, ja darbinieks un darba devējs darba tiesiskās attiecības izbeiguši, pamatojoties uz pušu vienošanos, bet realitātē darbinieks nav sapratis, ko paraksta, tad darbiniekam būs jāpierāda, ka tādu vienošanos viņš parakstījis maldības, spaidu vai viltus dēļ. Praksē to pierādīt ir ļoti grūti, tādēļ arī pašiem darbiniekiem ir rūpīgi jāseko līdzi, kādus dokumentus tie paraksta.

Ja darbinieks nevēlas apstrīdēt uzteikumu vai atlaišanu kā tādu, bet vēlas tikai piedzīt nesaņemtos naudas līdzekļus, tad darbiniekam prasība ir jāceļ, ievērojot Darba likuma 31. pantā noteikto noilguma termiņu (attiecīgi 2 vai 3 gadi), bet, protams, ņemot vērā faktiskos apstākļus, īpaši kavēties nevajadzētu.

Jebkurā gadījumā neatkarīgi no tā, kā tiek izbeigtas darba tiesiskās attiecības, darbiniekam pienākas gan darba samaksa par paveikto darbu, gan kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu par visu laika periodu. Savukārt darbinieku skaita samazināšanas gadījumā darbiniekam pienākas arīdzan atlaišanas pabalsts, kura apmērs ir atkarīgs no darba stāža pie attiecīgā darba devēja (Darba likuma 112. pants).

Ja darba devējs atsakās izsniegt darbiniekam dokumentus, tad darbinieks, aprakstot situāciju, ir tiesīgs lūgt tiesu izprasīt dokumentus no darba devēja, kā arī no valsts iestādēm, piemēram, no Valsts ieņēmumu dienesta darba devēja ziņojumus par darba ņēmējiem. Visus pieprasījumus, ko darbinieks iesniedz darba devējam, vēlams noformēt rakstiski, lai varētu iesniegt tiesā, it īpaši situācijās, kad tiek izprasīti dokumenti no darba devēja.

Civilprocesa likuma 134. panta otrā daļa noteic: ja tiesas tiesvedībā atrodas vairākas vienveidīgas lietas, kurās vairāki prasītāji ceļ tiesā prasību pret vienu un to pašu atbildētāju, tiesa ir tiesīga apvienot šīs lietas vienā tiesvedībā, ja šāda apvienošana sekmēs lietu ātrāku un pareizāku izskatīšanu. Tādējādi katram darbiniekam ir jāceļ prasība tiesā individuāli, taču katrs darbinieks var lūgt apvienot “savas” civillietas ar “pārējām” civillietām, kurās iesaistīti bijušie kolēģi, ja ir viens un tas pats atbildētājs (darba devējs).

Lai kvalitatīvi sagatavotu prasības pieteikumu, iesaku vērsties pie profesionāla speciālista, piemēram, zvērināta advokāta, kurš uzklausīs un norādīs, kādi dokumenti ir nepieciešami, lai sagatavotu prasības pieteikumu, un kādus dokumentus nepieciešams pievienot prasības pieteikumam kā pierādījumus.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Līdz mēneša beigām iesniegt e-konsultāciju vairs nav iespējams. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas