Parādu piedziņa no viena mantinieka nevar tikt vērsta uz citu mantinieku mantojuma daļām: ja saistības uzņēmies viens no mantiniekiem, tad pārējiem nav jāatbild ar savu īpašumu (saņemto mantojumu) par šīm saistībām, ko šīs personas nav uzņēmušas. Atbildi uz līdzīgu jautājumu jūs varat izlasīt šeit.

Saskaņā ar Civillikuma 705. panta pirmo daļu ar mantojuma iegūšanu uz mantinieku pāriet līdz ar mantojuma atstājēja tiesībām (702. p. un turpmākie p.) arī visas viņa saistības, izņemot tīri personiskās. Saskaņā ar Civillikuma 717. pantu, par parādiem, kas guļ uz mantojumu, atbild visi līdzmantinieki samērā ar savām daļām. Pat arī tad, ja mantojuma atstājējs uzliek parādus samaksāt tikai vienam no viņiem vai ja viņi paši savā starpā citādi vienojas par šo samaksu, tāda rīcība saista vienīgi pašus mantiniekus un neatņem mantojuma atstājēja kreditoram tiesību piedzīt parādu no katra līdzmantinieka samērā ar viņa mantojuma daļu.

Tas nozīmē – ja abi mantinieki pieņem mantojumu, tad ar mantojuma iegūšanu uz viņiem pāriet arī mantojuma atstājēja saistības. Viens no mantiniekiem, pieņemot mantojumu, nevar atteikties no atstājēja saistībām.  Savukārt saskaņā ar Civillikuma 722. pantu, ja kāds līdzmantinieks samaksā mantojuma atstājēja parādus vai izpilda tā piešķirtos legātus, tad viņš par to var prasīt no saviem līdzmantiniekiem atlīdzību samērā ar to daļām.

Mantiniekiem attiecībā uz mantojuma atstājēja saistībām ir iespējami vairāki varianti – atbildēt par mantojuma atstājēja parādiem ar savu mantojuma daļu un savu paša mantu, atbildēt tikai ar savu mantojuma daļu vai vispār atraidīt mantojumu.

Saskaņā ar Civillikuma 707. pantu mantojuma atstājēja kreditoriem jāvēršas ar saviem prasījumiem pie mantinieka, kuram, ja no mantojuma nepietiek, jāsamaksā parādi no savas paša mantas; bet citādā ziņā, šos parādus samaksājot, jāievēro mantojuma atstājēja noteikumi.

Saskaņā ar Civillikuma 708. pantu no 707. pantā uzliktā pienākuma atbildēt par mantojuma atstājēja parādiem ar savu paša mantu mantinieks var atsvabināties, ja viņš izlieto inventāra tiesību, t. i., sastāda likumā noteiktā laikā visa mantojuma inventāru. Aizbildņi, aizgādņi un citi mantinieka vietnieki pieņem viņam pienākošos mantojumu arvien tikai ar inventāra tiesību.

Tātad mantinieks var izvēlēties atbildēt par atstājēja parādiem tikai šā mantojuma apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma 709. pantu mantiniekam, kas grib izlietot inventāra tiesību, ne vēlāk par diviem mēnešiem no ziņu saņemšanas par mantojuma atklāšanos jāvēršas pie notāra ar lūgumu uzdot sastādīt inventāru tiesu izpildītājam pēc Civilprocesa likumu noteikumiem vai likumā norādītajos gadījumos: bāriņtiesai. Ja mantojums ir plašs un sarežģīts un inventāra sastādīšanai vajadzīgs lielāks termiņš, notārs pēc mantinieku lūguma var šo termiņu pagarināt, bet ne ilgāk par vienu gadu.

Tātad ne vēlāk ka divus mēnešus pēc mantojuma atklāšanās mantinieks var vērsties pie notāra ar lūgumu uzdot sastādīt inventāru tiesu izpildītājam.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 543 “Mantojuma inventāra saraksta sastādīšanas kārtība” 5. punktu zvērināts tiesu izpildītājs sastāda aktu par mantojuma inventāra sarakstu mantojuma lietā, pamatojoties uz zvērināta notāra aicinājumu un ieinteresētās personas iesniegumu, kurā izteikts lūgums sastādīt mantojuma inventāra sarakstu. Un saskaņā ar šo noteikumu 6. punktu ieinteresētā persona iesniegumā norāda:

6.1. vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, ja ieinteresētā persona ir fiziska persona, vai nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi, kā arī pilnvarotās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, ja ieinteresētā persona ir juridiska persona;

6.2. mantojuma atstājēja vārdu, uzvārdu, personas kodu un pēdējo dzīvesvietu;

6.3. zvērinātu notāru, pēc kura aicinājuma sastādāms mantojuma inventāra saraksts;

6.4. veidu, kādā izsniedzams mantojuma inventāra saraksts, – papīra formā vai elektroniski, un ieinteresētās personas elektroniskā pasta adresi, ja mantojuma inventāra saraksts izsniedzams elektroniskā formā, parakstīts ar drošu elektronisko parakstu;

6.5. šādu informāciju, ja ieinteresētajai personai tā ir zināma:

6.5.1. mantojuma atstājējam piederējušo mantu un tās atrašanās vietu;

6.5.2. mantojuma atstājēja tiesības uz mantu, kas izriet no noslēgtā līguma. Ja līgums ir noslēgts rakstveidā, iesniegumam pievieno normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apliecinātu norakstu vai kopiju;

6.5.3. mantojuma atstājēja prasījumus pret trešajām personām un prasījumu summu, iesniegumam pievienojot dokumentus, ja tādi ir, kas pamato šos prasījumus;

6.5.4. citu informāciju, kas var būt noderīga mantojuma inventāra saraksta sastādīšanai.

Saskaņā ar Civillikuma 711. pantu mantinieks, kas pieņēmis mantojumu ar inventāra tiesību, atbild par mantojuma atstājēja parādiem un citiem prasījumiem pret to tikai šā mantojuma apmērā, un viņam ir tiesība atvilkt no tā vajadzīgās summas mantojuma atstājēja apbedīšanai, inventāra sastādīšanai un citiem tiesu izdevumiem. Viņa paša prasījumi neizbeidzas, bet tie nolīdzināmi no mantojuma pēc to priekšrocībām.

Par mantojuma atraidīšanu – saskaņā ar Civillikuma 689. pantu neviens nav spiests pieņemt viņam piekritušo mantojumu, bet gan katrs var pēc patikas to pieņemt vai to atraidīt. Atraidīt mantojumu nevar vienīgi līgumiskais mantinieks, ja viņš nav šo tiesību sev noteikti pielīdzis.

Ja mantinieks atraida mantojumu, tad uz viņa nepāriet ne mantojuma atstājēja tiesības, ne arī viņa saistības.