Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Tēvam ir dēls un meita. Dēls ir precējies, un tēvs vēlas šai jaunajai ģimenei uzdāvināt vienu no savām divām lauku mājām, turklāt pārrakstīt pusi šīs vienas mājas uz dēla vārda, otru pusi – uz vedeklas vārda. Otru māju dzīves laikā viņš grib paturēt sev, vēlāk atstājot to mantojumā meitai. Ja dēls saņem no tēva 50% mājas jeb aptuveni 1/4 daļu no tēva īpašuma (jo otra mājas puse tiek norakstīta dēla sievai), kā šajā gadījumā ir ar meitas tiesībām un interesēm: vai viņas intereses uz otru māju nākotnē teorētiski nevar tikt apdraudētas, ja dēls pēkšņi nolemtu arī pretendēt uz pusi (vai ceturtdaļu) no otras mājas? Kādi soļi būtu sperami, lai nepieļautu meitas interešu apdraudējumu nākotnē? Vai ir iespējams dāvinājuma līgumā iekļaut kādu piebildi šajā sakarībā, t. i., lai pasargātu meitas intereses?
Ja aprakstītajā gadījumā Jūs esat meita, tad Jums kā neatraidāmajam mantiniekam dāvinātāja nāves gadījumā, ja tēvs nebūs atstājis citu mantojumu, no apdāvinātā ir tiesības izprasīt (lūgt izmaksāt) savu daļu. Šādas mantinieku tiesības paredz Civillikuma 1922. pants, kas nosaka: ja dāvinājums izdarīts tādā apmērā, ka dāvinātāja neatņemamās daļas tiesīgajiem neatliek pat viņu neatņemamās daļas (Civillikuma 422. pants un turpmākie panti), tad viņi var prasīt no apdāvinātā, lai izdod viņiem šīs daļas. Aprēķinot neatņemamo daļu, par pamatu ņem dāvinātāja mantas stāvokli dāvināšanas laikā. Bet, ja šī manta vēlāk pavairojusies, tad jāievēro tiklab šis pavairojums, kā arī tas, kas neatraidāmam mantiniekam novēlēts rīkojumā nāves gadījumam.
Savukārt, novēlot mantojumu dzīves laikā, juridiski pastāv iespēja tēvam taisīt testamentu vai noslēgt mantojuma līgumu.
Ar testamenta juridiskajiem aspektiem varat iepazīties “Latvijas Vēstneša” publikācijās, piemēram, publikācijā “Testamenta spēks un nozīme” vai “Viest skaidrību par savu mantu – noformēt testamentu vai mantojuma līgumu”.
Tomēr jāatceras, ka mantojuma atstājēja tiesības pēc saviem ieskatiem rīkoties ar savu mantu nav absolūtas, jo Civillikums aizsargā neatraidāmos mantiniekus. Taisot testamentu vai slēdzot mantojuma līgumu, neatņemamās daļas tiesīgajiem jeb neatraidāmajiem mantiniekiem ir atstājamas viņu neatņemamās daļas (Civillikuma 422. panta pirmā daļa).
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
