Krimināllikuma (KL) 262. panta pirmā daļa par transportlīdzekļa vadīšanu, ja nav transportlīdzekļa vadīšanas tiesību (transportlīdzekļa vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas vai ir atņemtas) un ja vadītājs atrodas alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē, paredzēts brīvības atņemšanas sods uz laiku līdz 1 gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz laiku līdz 5 gadiem.

Kriminālprocesa likuma (KPL) 67. pantā noteikts, ka no brīža, kad personai paziņots, ka tā atzīta par aizdomās turēto, šai personai ir pienākums:

• noteiktajā laikā ierasties procesa veikšanai pilnvarotas amatpersonas norādītajā vietā, ja uzaicinājums izdarīts likumā noteiktajā kārtībā;
• nekavēt un netraucēt kriminālprocesa norisi;
• ievērot drošības līdzekļa noteikumus un likumā minētos ierobežojumus;
• atļaut, ka tā tiek pakļauta eksperta izpētei, un izsniegt salīdzinošajai izpētei paraugus, kuru izveide nav atkarīga no personas gribas;
• ievērot noteikto kārtību procesuālo darbību veikšanas laikā;
• norādīt uz faktu, ka noziedzīga nodarījuma izdarīšanas laikā tā ir atradusies citā vietā (alibi), vai uz KL paredzētu apstākli, kas izslēdz kriminālatbildību.

Savukārt drošības līdzekļa noteikumu vai amatpersonu likumīgo prasību neizpildīšana, noteikto ierobežojumu pārkāpšana vai kārtības neievērošana ir pamats, lai tiktu lemts jautājums par stingrāka drošības līdzekļa piemērošanu (piemēram, apcietinājumu vai mājas arestu), papildu ierobežojumu noteikšanu vai procesuālo sankciju piemērošanu.

KPL 288. pantā noteikts, ka procesuālās sankcijas ir piespiedu līdzekļi, kurus procesa virzītājs vai izmeklēšanas tiesnesis var piemērot personai, kura nepilda likumā paredzētos procesuālos pienākumus, traucē procesuālās darbības veikšanu vai izrāda necieņu tiesai. Atbilstoši 290. pantam personai, kura pārkāpusi likumā noteikto kārtību, var piemērot tādas procesuālās sankcijas kā brīdinājumu, piespiedu naudu vai izraidīšanu no tiesas sēžu zāles.

KL 56. pants paredz, ka personu nevar saukt pie kriminālatbildības, ja no dienas, kad tā izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, pagājis šāds laiks:

• 2 gadi no kriminālpārkāpuma izdarīšanas dienas;
• 5 gadi no mazāk smaga nozieguma izdarīšanas dienas;
• 10 gadi no smaga nozieguma izdarīšanas dienas;
• 15 gadi no sevišķi smaga nozieguma izdarīšanas dienas, izņemot noziegumu, par kuru saskaņā ar likumu var piespriest mūža ieslodzījumu.

Noziedzīgs nodarījums, kas atbilst KL 262. panta pirmajai daļai, ir mazāk smags noziegums. Proti, atbilstoši KL 7. pantam mazāk smags noziegums ir tīšs nodarījums, par kuru KL paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par trim mēnešiem, bet ne ilgāku par trim gadiem, kā arī nodarījums, kurš izdarīts aiz neuzmanības un par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ne ilgāku par astoņiem gadiem.

Tā kā mazāk smags noziegums izdarīts 2018. gadā, jāpaiet 5 gadiem, lai iestātos kriminālatbildības noilgums.