Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Labdien! Netālu no manas saimniecības ēkas (70 cm attālumā) kaimiņa īpašumā aug divi bērzi, priede un ozols. Koku augstums sen jau pārsniedz 6 metrus. Viena bērza zari jau ir noliekušies pāri saimniecības ēkas jumtam, to bojā, notekcaurule pilna ar lapām, jumtam iet nost krāsa. Man bail, ka stiprā vējā, lūstot šiem kokiem, tiks iznīcināta saimniecības ēka. Saimniecības ēkai plaisā sienas, nesen veicu remontu, atkal ir parādījušās jaunas plaisas. Pilsētas apbūves noteikumi paredz, ka minimālie koku un krūmu stādīšanas noteikumi līdz blakus esošā zemes gabala robežai ir vismaz 6 m: krūmiem un kokiem, kas augstāki par 6 metriem. Arī ceriņi, kas ir apmēram 1,5–2 m augstumā, iestādīti tik tuvu robežai, ka spraucas cauri manai uzstādītajai sētai, to bojājot. Pašvaldība uzskata, ka pārkāpuma nav. Kaimiņš atsakās kokus nozāģēt un izcirst krūmus. Kādas ir manas tiesības konkrētajā situācijā aizstāvēt sevi un savu īpašumu no tālākas pasliktināšanās un bojāejas? Kā ir ar zaudējumu piedziņu par mana īpašuma bojāšanu? Kas jādara, lai tos piedzītu? Esmu 2. grupas invalīds, un man ir grūtības regulāri tīrīt gan jumtu, gan noteku, kas nebūtu jādara, ja koki būtu iestādīti atbilstoši apbūves noteikumu nosacījumiem. Ļoti ceru uz Jūsu atsaucību un palīdzību!
Civillikuma 1098. panta pirmā daļa nosaka: ja uz robežas augošs koks liecas pār kaimiņa ēku, viņam ir tiesības prasīt, lai koka īpašnieks to nocērt, bet, ja pēdējais atsakās to darīt, pašam to nocirst un paturēt sev.
Civillikuma 1098. panta otrā daļa noteic, ka šie noteikumi piemērojami arī tajā gadījumā, kad vējš noliecis koku pār kaimiņa zemi.
Civillikuma 1099. pants nosaka: ja koks izstiepj savus zarus virs kaimiņa zemes, tad pēdējam ir tiesības nolasīt tajos augošos augļus, ciktāl viņš var tos aizsniegt no savas zemes, un viņš iegūst tos par savu īpašumu, tāpat kā no šiem zariem uz viņa zemes nokritušos augļus. Kaimiņš var arī prasīt, lai zarus apcērt līdz četrarpus metru augstumam no zemes, bet, ja koka īpašnieks to nedara, tad viņš pats var nocirst zarus līdz minētajam augstumam un paturēt sev.
Līdz ar to vispirms ir jāvēršas pie kaimiņa, kura īpašumā koki atrodas un traucē Jums, ar lūgumu nocirst zarus, kas izstiepjas virs Jūsu zemes. Ja saņemat atteikumu, Jums ir tiesības apcirst zarus līdz 4,5 m no zemes (Civillikuma 1099. pants), kas robežojas ar Jūsu īpašumu.
Lūgumu kaimiņam nocirst zarus ieteiktu noformēt rakstiski, lai Jums ir pierādījums, ka vispirms ar lūgumu esat vērsies pie kaimiņa.
Jāatzīmē, ka Civillikuma tiesību normas paredz zaru nociršanu, nevis visa koka nociršanu, jo atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr. 309 “Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža” 4. punktam tikai zemes īpašniekam vai tā valdītājam ir tiesības pēc saviem ieskatiem nocirst savā īpašumā kokus, nevis trešajām personām.
Tiesvedībās par zaudējumu atlīdzību tiesu praksē tiek vērtēts arī jautājums, vai bija iespējams novērst zaudējumus. Jūsu gadījumā to pieļauj Civillikuma 1098. un 1099. pants, proti, pēc tam, kad kaimiņš atteicies apcirst zarus, pašam novērst zaudējumu iestāšanos, zarus apcērtot.
Tieši šajā situācijā, kamēr zaudējumi reāli nav iestājušies, nav pamata celt prasību tiesā par zaudējumu piedziņu, bet jācenšas strīda situāciju atrisināt pārrunu ceļā ar kaimiņu vai jāsagatavo rakstisks iesniegums ar lūgumu apcirst koku zarus.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
