Atbilstoši Darba likuma 37. panta astotajai daļai ārzemnieku atļauts nodarbināt tikai tad, ja viņam ir piešķirtas tiesības uz nodarbinātību, ko apliecina atbilstošs ieraksts ārzemniekam izsniegtajā vīzā vai uzturēšanās atļaujā, izņemot normatīvajos aktos noteiktos gadījumus, kad apliecinājums par tiesībām uz nodarbinātību pie noteikta darba devēja un noteiktā specialitātē (profesijā) nav nepieciešams.

Šis noteikums neattiecas uz Eiropas Savienības pilsoņiem un personām, kurām ir brīvas pārvietošanās tiesības Eiropas Savienībā atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta regulas Nr. 562/2006, ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss), 2. panta 5. punktam.

Līdz ar to, ja Jums atbilstoši Darba likuma 37. panta astotajā daļā noteiktajam nav aizliegumu nodarbināšanai, tad Jūs esat tiesīgs slēgt darba līgumu ar Latvijas Republikas uzņēmumu. Darba līgumā jābūt norādītai dzīvesvietas adresei, kurā Jūs esat sasniedzams un varat saņemt no darba devēja adresēto korespondenci. Līdz ar to, lai dibinātu darba tiesiskās attiecības ar Latvijas Republikas uzņēmumu, darbiniekam nav jābūt obligāti norādītai dzīvesvietai Latvijas Republikas teritorijā, it sevišķi, ja puses ir vienojušās par darba veikšanu attālināti. Jautājumā par nodokļu nomaksu šādā situācijā būtu jāvēršas Valsts ieņēmumu dienestā.