Risinājums šim jautājumam ir meklējams Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 1. panta 1. punktā minētajā dzīvojamās mājas definīcijā, proti, šeit noteikts, ka dzīvojamā māja ir ēka, kas nodota ekspluatācijā un saskaņā ar kadastrālās uzmērīšanas lietu ir dzīvojamā māja (arī dzīvokļu īpašumu māja), tai piederīgās ēkas (būves), zeme, uz kuras tās atrodas, ja zeme kopā ar dzīvojamo māju veido vienotu nekustamo īpašumu vai ietilpst dzīvojamo māju veidojošo dzīvokļu īpašumu sastāvā, vai ēka, kas nodota ekspluatācijā un saskaņā ar kadastrālās uzmērīšanas lietu ir dzīvojamā māja, tai piederīgās ēkas (būves) un piesaistītais zemes gabals. Tātad, ja abas būves veido vienotu nekustamo īpašumu, tad arī abu ēku pārvaldīšana jāveic vienoti abām īpašumā ietilpstošajām ēkām. Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta 1. daļas noteikumiem dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga izlemt ikvienu jautājumu, kas attiecas uz kopīpašuma daļu. Tādējādi dzīvokļu īpašnieku kopība var izlemt jautājumu par atsevišķiem uzkrājumu fondiem katras būves uzturēšanai un dot pilnvarojumu rīcībai ar šiem atsevišķajiem uzkrājumu fondiem.