Atvaļinājums ir darbinieka tiesības, kuras ir pienākums izmantot. Atvaļinājuma izmantošana ir abu pušu vienošanās. Tas nozīmē, ka darbiniekam ir tiesības atvaļinājumu prasīt, savukārt darba devējam, vērtējot situāciju uzņēmumā, pienākums piešķirt, nodrošinot darbinieka tiesības uz atpūtu.

Nekritiski uzkrāt un neizmantot atvaļinājumu nav ieteicams tieši savas veselības dēļ. Darba likums noteic, ka darba devējam ir janodrošina darbiniekam atvaļinājuma izmantošana vismaz daļējā apmērā – divas kalendārās nedēļas. Pārējo laiku pēc iespējas jāpievieno nākamā gada atvaļinājumumam.

Ja atvaļinājums nav izmantots vai izmantots daļējā apmērā, darbinieka tiesības uz neizmantoto atvaļinājumu nezūd.

Nevajadzētu pārvērtēt savu atmiņu par atvaļinājuma uzkrājumiem, īpaši, ja atvaļinājums izmantots daļējā apmērā. Par izmantoto un uzkrāto atvaļinājuma dienu skaitu būtu jājautā personāldaļas vadītājam vai darbiniekam, kas uzņēmumā atbild par darbinieku personas lietām. Visa darba attiecību vēsture glabājas katra darbinieka personas lietā.

Ja darba attiecības tiks izbeigtas, darba devējam ir pienākums izmaksāt neizmantotā atvaļinājuma kompensāciju par visu neizmantoto atvaļinājumu. To nosaka Darba likuma 149. panta piektā daļa.