Lai sniegtu Jums precīzu atbildi, būtu jāzina Jūsu darbavieta un darba līguma noteikumi – kur un kādā amatā Jūs strādājat.

No 2018. gada 1. augusta ir spēkā jauna kārtība, kas skar obligāto veselības pārbaudi un ir noteikta Ministru kabineta noteikumos. Noteikumu 9. punkts paredz, ka turpmāk pirmreizējā un periodiskā veselības pārbaude obligāti ir jāveic personām, kuras ir nodarbinātas (ieskaitot mācību praksi, amata apguvi un brīvprātīgā darbu):

• darbos, kuros darbinieks ir regulārā tuvā kontaktā vai epizodiski tuvā kontaktā ar bērnu iekštelpās (piemēram, bērnudārzā, visa veida izglītības iestādēs, bērnu nometnēs, bērnu uzraudzības pakalpojuma sniegšanas vietās, ārstniecības iestādē, kas sniedz pakalpojumus bērniem u. c.);
• darbos kādā no pārtikas (arī dzeramā ūdens) aprites posmiem, kuros ir tieša saskare ar nefasētu pārtiku;
• darbos pārtikas primārajā ražošanā, kuros darbinieks veic darba pienākumus tiešā saskarē ar pārtiku lauksaimniecības dzīvnieku novietnē; dīgstu ražošanas uzņēmumā; biškopības produktu aprites uzņēmumā.

Obligātā pirmreizējā un periodiskā veselības pārbaude nav jāveic personām, kuru darbs ir saistīts ar šādiem pārtikas aprites posmiem:

• graudu malšanas produktu, rauga, iesala, cietes un cietes produktu ražošana un uzglabāšana;
• vīnogu vīna, augļu vīna, sidra, destilētu alkoholisko dzērienu ražošana un uzglabāšana;
• etilspirta ražošana no raudzētiem materiāliem un tā uzglabāšana;
• nedestilētu dzērienu ražošana no raudzētiem materiāliem un šo dzērienu uzglabāšana;
• bezalkoholisko dzērienu ražošana slēgtā tehnoloģiskā procesā un šo dzērienu uzglabāšana;
• fasētu pārtikas produktu uzglabāšana, pārvadāšana un izplatīšana vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, ja produkta saturam nevar piekļūt, to neatverot vai nemainot iepakojumu;
• fasētu gatavo ēdienu izdalīšana ar pārtikas apriti nesaistītā uzņēmumā, ja produkta saturam nevar piekļūt, to neatverot vai nemainot iepakojumu;
• augu izcelsmes, zvejniecības un medniecības primāro produktu ražošana, pārvadāšana, uzglabāšana un laišana tirgū, ja produktu apstrāde ražošanas vietā būtiski nemaina produktu sākotnējās īpašības (piemēram, mazgāšana, žāvēšana, augu lakstu nogriešana, zivju spuru nogriešana vai zivju ķidāšana);
• darbs ar dzeramā ūdens apgādes sistēmām, nenonākot saskarē ar dzeramo ūdeni.

Tā kā ģimenes ārsts vislabāk pārzina sava pacienta slimības vēsturi, noteikumu 11. punkts paredz, ka personas obligāto pirmreizējo un periodisko veselības pārbaudi veic ģimenes ārsts, kura pacientu sarakstā attiecīgā persona ir reģistrēta.

Ja ģimenes ārsts konstatē, ka persona nerada risku citu cilvēku veselībai, viņš izsniedz atzinumu, ka personas veselības stāvoklis atbilst veicamajam darbam (veidlapa Nr. 027/u). Tādējādi noteikumi atceļ prasību nodrošināt medicīnisko grāmatiņu.

Darba likuma 82. pants un Darba aizsardzības likuma 15. panta otrā un trešā daļa paredz, ka izdevumus, kas saistīti ar nodarbināto OVP, sedz darba devējs; izdevumus, kas saistīti ar OVP pirms darba tiesisko vai valsts civildienesta tiesisko attiecību uzsākšanas, pēc savstarpējas vienošanās sedz attiecīgā persona pati no saviem līdzekļiem vai darba devējs.  

Tas nozīmē: ja nav vienošanās ar darba devēju par OVP izdevumu segšanu no darba deveja līdzekļiem, par to ir jāmaksā darba ņēmējam.