Man no 2019. gada pavasara ir 3. grupas arodsaslimšana – darbspēju zudums 25% apmērā roku un muguras tirpšanas dēļ. Mainīju darbu un augustā sāku strādāt veikalā par pārdevēju. No 2022. gada maija veikalā ir cita vadītāja, kura mani morāli pazemoja, aprunāja, stāstīja apmelojumus kolēģiem, lamāja nepilngadīgās meitas klātbūtnē. 2024. gada decembrī vadītāju informēju, ka 10. janvārī man veiks rokas operāciju. Vadītāja jau tad noteica, ka mani atlaidīšot. 17. martā iebraucu vadītājai paziņot, ka noslēdzu darbnespējas lapu. Vadītāja teica, ka darba man vairs neesot, bet viņa zvanīšot. Viņa lika man 18. un 19. martā mācīties strādāt kasē un ar 20. martu iet piespiedu atvaļinājumā. Vadītāja man nepajautāja, kā man gāja, vai spēju strādāt kasē. Es nespēju 12 stundas nostāvēt un stīviem pirkstiem veikli skaitīt naudu. Pirms tam strādāju veikalā zālē, pievedu preces, papildināju trūkstošās preces. 25. martā vadītāja man zvanīja (no 20.03. līdz 02.04. bija atvaļinājums) un jautāja, vai iešu strādāt kasē. Es atbildēju, ka neiešu. Tad man piedāvāja strādāt par apkopēju. Atbildēju, ka gāju uz operāciju, lai saglabātu darbspēju, bet apkopējas darbs būtu pazemināšana amatā. Vadītāja lika man iesniegt ārsta zīmi, ka nederu darbam kasē. Iesniedzu ģimenes ārsta zīmi, kurā ārsts, minot manas veselības problēmas, norādīja, ka nav ieteicams darbs statistiskā pozā ar pirkstu pārslodzi. 28. martā atkārtoti tiku izsaukta uz veikalu un man lika uzrakstīt valdes priekšsēdētājam iesniegumu, ka atsakos no abiem darbiem. Uzrakstīju iesniegumu, tajā minot, kādēļ atsakos. Jautāju vadītājai, kāpēc nevaru strādāt to pašu darbu, kuru strādāju pirms tam. Vadītāja atbildēja, ka darba līgumā ir punkts, ka mani varot pārlikt strādāt jebkur. Vaicāju, kādēļ nevar pārlikt tās meitenes, kuras tagad strādā manā vietā. Atbildi nesaņēmu. Tajā dienā dzirdēju aizskarošas frāzes. Esmu kašķīga un brūkot visiem virsū, visi par mani sūdzoties. Esmu pat vienu kolēģi nolādējusi. Lūdzu, lai nosauc konkrētu kolēģu vārdus, jo kolektīvs ir liels, un kā tiek risināti konflikti, ja tādi ir. Vadītāja skatījās man virsū, smaidīja un pateica, ka viņas laiks ar mani ir beidzies, lai es ejot projām, citādi saukšot apsargu, lai mani no veikala izmet. Nebiju vēl līdz mašīnai aizgājusi, kā konstatēju, ka mani izslēdza no veikala kopējā čata. 03.04. aizgāju uz darbu un man plkst. 7.00 no rīta bija sagatavoti dokumenti par atlaišanu, kurus es neparakstīju, un aizgāju uz Valsts darba inspekciju. Tur man teica: ja neparakstīju, tātad neesmu atlaista, lai ejot uz darbu un strādājot. Paskaidroja, lai atlaistu veselības problēmu dēļ, vajagot vispirms iziet obligāto veselības pārbaudi. Aizgāju uz darbu, bet darbu man nedeva, pēc mana lūguma uzrakstīja uz lapiņas, ka ātrāk darbu nedošot, kamēr nebūs izieta obligātā veselības pārbaude. Pēc tam biju spiesta meklēt palīdzību pie ārsta, jo sākās regulāras raudāšanas lēkmes. Uzrakstīju savas pārdomas valdes priekšsēdētājam un lūdzu lietu izskatīt manā klātbūtnē. Valdes priekšsēdētājs mani ignorēja, tāpat arī tirdzniecības direktore. Viņiem vairākkārt esmu lūgusi mutisku palīdzību, bet bez rezultāta. Vēlreiz vērsos Valsts darba inspekcijā ar rakstveida sūdzību. Tomēr, tiekoties klātienē ar vadību un mani, netika izskatīta un pieminēta neviena vadītājas, pēc manam domām, nelikumīgā darbība. Obligātajā veselības pārbaudē atzina, ka varu strādāt, bet man nezināmu iemeslu dēļ ierakstīja, ka nevaru celt smagumu virs 7,5 kg, līdz ar to man nedod darbu. Es nesaprotu, kā komisijā, aizejot pie acu ārsta un uz sirds kardiogrammu, to var secināt, ar pašu ārstu netiekoties? Pirms tam, ja nemaldos, 2023. gadā, izejot obligāto veselības pārbaudi, darbam derēju.