Vispirms par pirmajām 10 slimošanas dienām darba devēja pienākums ir izmaksāt slimības naudu. Slimības pabalstu piešķir no 11.saslimšanas dienas.

Saskaņā ar likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 4.pantu tiesības uz slimības pabalstu ir personām, kuras ir sociāli apdrošinātas saskaņā ar likumu ”Par valsts sociālo apdrošināšanu” , t.i., tās ir darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem, kuri faktiski ir veikuši obligātās iemaksas.

Saskaņā ar likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 11.pantu slimības pabalstu piešķir, ja persona slimības dēļ nevar ierasties darbā un tādējādi zaudē algotā darbā gūstamos ienākumus, un slimības pabalsta piešķiršanas pamatā ir darbnespējas lapa B un darba devēja apstiprinājums par neierašanos darbā.

Informāciju par darba ņēmēju darba periodiem un darba ienākumiem VSAA saņem no Valsts ieņēmumu dienesta. Tātad, ja darba devējs ir personu reģistrējis Valsts ieņēmumu dienestā kā darba ņēmēju un iesniedzis darba devēja ziņojumu par darbinieku darba ienākumiem, tad viņai ir tiesības uz slimības pabalstu.

Slimības pabalstu piešķir 80% apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās iemaksu algas.
Vidējo iemaksu algu slimības pabalstam aprēķina par 12 kalendāro mēnešu periodu, neņemot vērā pēdējos divus mēnešus pirms mēneša, kurā pabalsta pieprasītājs ir saslimis. Piemēram, pirmā saslimšanas diena ir 2013.gada februārī, vidējā iemaksu alga tiks aprēķināta par 12 kalendāro mēnešu periodu no 01.12.2011. līdz 30.11.2012.

Gadījumos, kad personai ir tiesības uz slimības pabalstu, bet šajā 12 kalendāro mēnešu periodā viņa nav strādājusi (nav bijusi darba ņēmēja un nav veikusi obligātās iemaksas kā pašnodarbinātā), vidējo iemaksu algu slimības pabalstam nosaka 40% apmērā no valstī noteiktās mēneša vidējās iemaksu algas. Ja persona saslimusi 2013.gadā, tad šādos gadījumos vidējā iemaksu alga tiek noteikta 40% apmērā no valstī noteiktās mēneša vidējās iemaksu algas 2011.gadā, t.i., Ls 153,96 (40% no 384,91).