Ja Jūsu meita jau septiņus mēnešus šobrīd norādītās deklarētās dzīvesvietas īpašumā nedzīvo, tas ir pamats uzskatīt, ka viņa savu pastāvīgo dzīvesvietu ir mainījusi.

Vienlaikus norādām, ka Jūsu meitas pienākums bija mēneša laikā, kopš viņa pastāvīgi dzīvo ārvalstīs, ziņot par to Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP).

Saskaņā ar Iedzīvotāju reģistra likuma 15. pantu un Ministru kabineta (MK) noteikumiem Nr. 131 “Iedzīvotāju reģistrā iekļauto ziņu aktualizēšanas kārtība” Latvijas pilsonim, Latvijas nepilsonim un personai, kura Latvijā saņēmusi uzturēšanās atļauju, reģistrācijas apliecību vai pastāvīgās uzturēšanās apliecību, ir pienākums 30 dienu laikā pēc Iedzīvotāju reģistrā iekļauto ziņu maiņas vai pēc tam, kad attiecīgās ziņas ir kļuvušas zināmas, paziņot PMLP par savu, savu nepilngadīgo bērnu un personu, kuras atrodas tās aizgādnībā vai aizbildnībā, dzīvesvietas adresi ārvalstīs.

Dzīvesvietas deklarēšanas likuma mērķis ir panākt, lai ikviena persona būtu sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību. Dzīvesvietas deklarēšanas fakts pats par sevi nerada civiltiesiskas saistības.

Lai paziņotu par dzīvesvietas adresi ārvalstī, Jūsu meitai jāaizpilda noteikta parauga iesniegums, ko var atrast PMLP mājaslapā, vai jāuzraksta iesniegums brīvā formā, norādot datus par sevi vai/un savu nepilngadīgo bērnu (vārds, uzvārds, personas kods) un adresi ārvalstī.

Iesniegumu Jūsu meita var iesniegt elektroniski, aizpildot speciālu tiešsaistes formu portālā www.latvija.lv.

Proti, iesniegumu var iesniegt vairākos veidos:

• klātienē jebkurā PMLP teritoriālajā nodaļā;
• nosūtot pa pastu PMLP (Čiekurkalna 1. līnija 1, k-3, Rīga, LV-1026);
• klātienē vai nosūtot pa pastu Latvijas diplomātiskajai vai konsulārajai pārstāvniecībai ārvalstīs (iesniedzot iesniegumu klātienē, jāuzrāda pase vai personas apliecība, nosūtot pa pastu, tam jāpievieno pases vai personas apliecības kopija);
• elektroniski portālā www.latvija.lv.

Jāvērš uzmanība, ka par iesnieguma iesniegšanu valsts nodeva nav jāmaksā.

Paziņojot par dzīvesvietas adresi ārvalstī, ziņas par personas iepriekšējo dzīvesvietas adresi Latvijā vai ārvalstī Iedzīvotāju reģistrā automātiski tiks aizstātas ar ziņām par jauno dzīvesvietas adresi ārvalstī. Līdz ar to ne Jūsu meitai, ne Jums pašai nebūs jāvēršas pašvaldības iestādē, lai anulētu ziņas par tās deklarēto dzīvesvietas adresi Latvijā.

Ja pastāv apstākļi, kas Jums un Jūsu meitai neļauj šādi rīkoties, piemēram, Jūs neuzturat savstarpējus kontaktus vai meita nezināmu iemeslu dēļ kategoriski nevēlas izdeklarēties no Jūsu īpašuma, Jums pašai būs jādodas uz attiecīgo iestādi pašvaldībā un jāraksta iesniegums, ka vēlaties anulēt Jūsu meitas deklarēto dzīvesvietas adresi.

Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 12. pants paredz, ka ziņas par personas deklarēto dzīvesvietu anulē, ja dzīvesvietas deklarētājs vai viņa likumiskais pārstāvis, vai dzīvesvietas deklarētāja vai viņa likumiskā pārstāvja pilnvarota persona, deklarējot dzīvesvietu, sniegusi nepatiesas ziņas vai ja attiecīgajai personai nav tiesiska pamata dzīvot deklarētajā dzīvesvietā. Jūsu gadījumā ziņas vairs neatbilst patiesībai, jo meita faktiski norādītajā deklarētajā dzīvesvietā nedzīvo, kas nozīmē, ka pēc šīs adreses persona nav sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti.

Lai anulētu deklarēto dzīvesvietas adresi, ar iesniegumu par dzīvesvietas deklarācijas pārbaudi jāvēršas attiecīgajā pašvaldībā. Rīgā iesniegumu var aizpildīt Rīgas domes Apmeklētāju pieņemšanas centrā, kas tālāk to nodos Rīgas domes Personu dzīvesvietas reģistrācijas komisijai. Lēmumu par deklarētās dzīvesvietas ziņu anulēšanu attiecīgā iestāde pieņem viena mēneša laikā, taču nepieciešamības gadījumā to var pagarināt uz laiku līdz četriem mēnešiem. Katrā ziņā process par deklarētās dzīvesvietas ziņu pārbaudi ir ilgs, bet bez maksas.

Iesniegumā jānorāda iespējami detalizētāka informācija, kas palīdzētu pašvaldībai pieņemt lēmumu. Noteikti jānorāda personas, kurai lūdz anulēt ziņas par deklarēšanos dzīvesvietā, vārds, uzvārds un personas kods; adrese, no kuras vēlas “izdeklarēt” kādu personu, un pamatojums, kāpēc vēlas to darīt. Iesniegumam klāt jāpievieno dokumentu kopijas (uzrādot oriģinālus): īpašumtiesības apliecinošs dokuments vai dzīvojamās telpas īres līgums; pilnvara, ja iesniegumu iesniedz pilnvarotā persona; pirkuma (maiņas, dāvinājuma) līgums; citi dokumenti, kas ir būtiski lēmuma pieņemšanai.

Pašvaldības lēmumu par personas deklarētās dzīvesvietas ziņu anulēšanu pieņem attiecīgās pašvaldības administratīvā komisija, kas nosaka arī soda apmēru, jo Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss (LAPK) paredz administratīvo atbildību personām, kurām nav deklarēta dzīvesvieta Latvijā, kā arī personām, kuras, deklarējot dzīvesvietu, sniegušas nepatiesas ziņas.

LAPK 186. panta otrajā daļā par dzīvesvietas nedeklarēšanu paredzēta brīdinājuma izteikšana vai naudas soda uzlikšana līdz 350 eiro apmērā.

Faktu, ka ziņas par deklarēto dzīvesvietu ir anulētas, attiecīgā iestāde aktualizē Iedzīvotāju reģistrā un par to paziņo dzīvesvietas deklarētājam, nosūtot uz šo adresi vēstuli. Ja ziņas ir patiesas, personai šajā adresē ir jābūt sasniedzamai. Katrā ziņā no personas gaida atbildi 10 darba dienas.

Personai pēc dzīvesvietas deklarēšanas anulēšanas viena mēneša laikā ir jādeklarējas citur.

Tas, ka meita ir deklarēta Jūsu īpašumā, nav šķērslis to pārdot. Protams, nokārtot šādas lietas laikus ir vēlams, tāpēc ka jaunie īpašuma īpašnieki, visticamāk, lūgs pārdevējam sniegt informāciju, vai attiecīgajā īpašumā nav deklarēto personu, jo tas var ietekmēt vēlākās izmaksas, kas saistītas ar tādiem pakalpojumiem kā atkritumu izvešana u. c.