Ir noteikti gadījumi, kad valsts suverenitātes daļēja deleģēšana starptautiskām organizācijām netiek uzskatīta par pretrunīgu šīs suverenitātes būtībai. Satversmes tiesa (lieta lietā Nr. 2008 35 01) analizējusi Lisabonas līguma atbilstību Satversmei, norādot, ka Latvijas integrācija Eiropas Savienībā nepārkāpj tautas suverenitātes principu: atsevišķu kompetenču nodošana Eiropas Savienībai nav uzskatāma par suverenitātes vājināšanu, bet gan tās izmantošanu, lai sasniegtu Eiropas Savienības līgumos noteiktos mērķus, kuri nav pretrunā ar Satversmē nostiprinātām vērtībām un interesēm.

Viens no viedokļiem juridiskajā argumentācijā ir: Latvijas Satversmes 2. pants noteic, ka Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai, kura 2003. gadā referendumā nobalsojusi par valsts iestāšanos Eiropas Savienībā.

LPSR Augstākās Padomes 1990. gada 4. maija deklarācijas “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” 1. punktā teikts: “Atzīt starptautisko tiesību pamatprincipu prioritāti pār valsts tiesību normām.”