Darbinieku skaita samazināšana ir likumīgs veids darba attiecību izbeigšanai, ja mainījusies uzņēmuma finansiālā situācija. Tādā gadījumā darba devējs uzsaka darbiniekiem darba līgumu, pamatojoties uz Darba likuma 101. panta pirmās daļas 9. punktu.

Savukārt priekšlikumu izbeigt darba tiesiskās attiecības, pusēm vienojoties, saskaņā ar Darba likuma 114. pantu, var izteikt gan darba devējs, gan darbinieks. Vienošanās noslēgšana ir atcēlējs līgums, ko regulē Civillikuma 1862.–1866. pants.

Ja darba tiesiskās attiecības tiks izbeigtas pēc darba devēja izsniegta uzteikuma, kura pamatojumā ir norādīts Darba likuma 101. panta pirmās daļas 9. punkts – darbinieku skaita samazināšana, tad darbiniekam pēdējā darba dienā jāizmaksā ne vien darba alga par pēdējo nostrādāto posmu, proporcionālā apmērā neizmantotā atvaļinājuma kompensācija, bet arī atlaišanas pabalsts šādā apmērā: viena mēneša vidējās izpeļņas apmērā, ja darbinieks pie konkrētā darba devēja bijis nodarbināts mazāk nekā piecus gadus; divu mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, ja darbinieks pie konkrētā darba devēja bijis nodarbināts no pieciem līdz 10 gadiem; triju mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, ja darbinieks pie konkrētā darba devēja bijis nodarbināts no 10 līdz 20 gadiem; četru mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, ja darbinieks pie konkrētā darba devēja bijis nodarbināts vairāk nekā 20 gadus.

Turklāt darba devējam šādā situācijā ir pienākums nolīgtā darba laika ietvaros piešķirt darbiniekam atbilstošu laiku cita darba meklēšanai. Šāds pieprasījums ir jāizsaka pašam darbiniekam rakstveidā.

Savukārt, ja darba attiecības tiks izbeigtas uz pušu saskaņotas gribas pamata, darbinieks pēdējā darba dienā saņems tikai algu par pēdējo nostrādāto posmu un neizmantotā atvaļinājuma kompensāciju proporcionāli nostrādātajam laikam. Atbilstoši Darba likumam darba devējam nav pienākuma izmaksāt atlaišanas pabalstu. Tomēr vienošanās ar to ir īpaša, ka puses var vienoties arī par atlaišanas pabalsta izmaksu.

Neatkarīgi no finansiālajiem ieguvumiem pušu vienošanās darbiniekam ir noderīga tādā gadījumā, ja momentā nav iespēju nodibināt jaunas darba attiecības un ir jāvēršas Nodarbinātības valsts aģentūrā, stājoties bezdarbnieku uzskaitē. Likuma “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” 13. panta pirmās daļas 1. punkts paredz, ka bezdarbnieka pabalsts gadījumā, ja darba līgumu izbeidz uz pušu vienošanās pamata, tiek izmaksāts no dienas, kad bezdarbnieks iesniedzis iesniegumu par bezdarbnieka pabalsta piešķiršanu. Savukārt situācijā, kad uzteikumu iesniedzis pats darbinieks vai no darba atlaists sakarā ar pārkāpumu, bezdarbnieka pabalstu izmaksā no dienas, kad bezdarbnieks ir iesniedzis iesniegumu par bezdarbnieka pabalsta piešķiršanu, bet ne agrāk kā divus mēnešus pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas.