Ja pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā, viens cilvēks nevar būt deklarēts divos dzīvokļos. Saskaņā ar Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 4. pantu dzīvesvietas maiņas gadījumā attiecīgās personas pienākums ir mēneša laikā, kopš tā pastāvīgi dzīvo jaunajā dzīvesvietā, deklarēt to dzīvesvietas deklarēšanas iestādē.

Kā norādīts Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) mājaslapā, deklarējot dzīvesvietu, ziņas par personas iepriekšējo dzīvesvietas adresi Iedzīvotāju reģistrā automātiski tiek aizstātas ar ziņām par jauno dzīvesvietas adresi. Līdz ar to personai nav jāvēršas attiecīgajā iestādē, lai tā anulētu ziņas par savu iepriekšējo deklarēto dzīvesvietas adresi Latvijā.

Minētā likuma 8. panta ceturtā daļa paredz, ka personai ir tiesības dzīvesvietas deklarācijā norādīt papildu adresi (adreses), minot laikposmu, kurā viņš tajā (tajās) ir sasniedzams. Kā norāda PMLP, persona kā savu pamata dzīvesvietas adresi deklarē vienu, kurā tā ir sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību, taču, ja persona vēlas, tā var norādīt dzīvesvietas deklarēšanas veidlapā neierobežotu skaitu papildadrešu.

Dzīvesvietas deklarēšanas likuma mērķis ir panākt, lai ikviena persona būtu sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību.

Atbilstoši Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta prakses apkopojumam lietās par dzīvesvietas deklarēšanu 2004.–2015. gadam nepieciešamība personai būt sasniedzamai ir saistīta ne tikai ar personas tiesību īstenošanu, piemēram, kāda pabalsta saņemšanu noteiktā pašvaldībā, bet arī ar noteiktiem personas pienākumiem pret valsti, lai valsts institūcijas varētu īstenot savas funkcijas, piemēram, nosūtīt iestādes sastādītu administratīvo aktu, uzaicinājumu uz tiesu u. tml.