Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Lūdzam sniegt likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 9. panta skaidrojumu. Dzīvoklis pieder pašvaldībai. Dzīvokli īrē īrniece un viņas nepilngadīgā meita, kura ierakstīta kā ģimenes loceklis. Īrniece grib iemitināt dzīvoklī savu māti, kurai laulība ir šķirta, bet ir nepilngadīgs dēls no otrās laulības. Vai īrniece var prasīt dzīvojamās telpas īres līgumā iekļaut savu māti? Vai atbilstoši likumam “Par dzīvojamo telpu īri” īrnieces māte var būt atzīstama par īrnieces ģimenes locekli vai tikai par apakšīrnieci? Vai saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 9. pantu nosacījums “kuriem nav savas ģimenes” attiecas tikai uz pilngadīgiem bērniem vai visām minētajā pantā nosauktajām personām, arī vecākiem, darbnespējīgiem brāļiem un māsām, ka arī pilngadīgiem bērniem.
Rīgas domes 09.06.2015. saistošo noteikumu Nr. 153 “Par reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 17. punktā noteikts, ka personas, kuru ģimenes locekļiem izīrēta dzīvojamā telpa pašvaldības palīdzības ietvaros, netiek iekļautas īres līgumā kā ģimenes locekļi.
Līdz ar to gadījumos, kad pašvaldības dzīvojamā telpa īrnieka lietošanā nodota, ievērojot likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” nosacījumus, kas šajā gadījumā ir speciālais likums, kurš izslēdz iespēju iekļaut īres līgumā ģimenes locekļus, Rīgas domes Dzīvojamo telpu izīrēšanas komisija var izskatīt pēc būtības un pieņemt lēmumu tikai par citu personu iekļaušanu īres līgumā.
Ja uz konkrēto gadījumu nav attiecināmi iepriekš minētie nosacījumi, tad ir tiesisks pamats izskatīt īrnieces lūgumu par viņas mātes kā ģimenes locekles iekļaušanu dzīvojamās telpas īres līgumā atbilstoši likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 9. panta pirmās daļas noteikumiem.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
