Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma (KPL) 146. pantu personu uz pratināšanu aicina ar pavēsti vai citādā veidā, informējot, kas un kādā lietā aicina sniegt liecību, kā arī par neierašanās sekām. Vienlaikus apcietinātu personu uz pratināšanu aicina ar tās iestādes starpniecību, kurā tā tiek turēta. Proti, apcietināto var pratināt arī šajā iestādē.

Pratināšanas kārtība ir noteikta KPL 147. pantā:

• pratināšana sākas ar pratināmās personas identitātes un pratināšanā izmantojamās valodas noskaidrošanu, proti, jānoskaidro, vai pratināmais prot valodu, kurā notiek process, un kādā valodā viņš var liecināt;
• izmeklēšanas darbības veicējs izskaidro pratināmajam šajā likumā viņam paredzētās tiesības un pienākumus;
• liecības sastāvdaļa ir pratināmās personas dati – vārds, uzvārds un personas kods;
• ja liecība ir saistīta ar skaitļiem, datumiem un citu informāciju, ko grūti atcerēties, pratināmajam ir tiesības izmantot savus dokumentus un pierakstus, kā arī tos nolasīt;
• pratināšanas gaitā pratināmajam var uzrādīt lietai pievienotus priekšmetus, dokumentus, skaņu un attēlu ierakstus, kā arī nolasīt viņam dokumentus vai atskaņot ierakstus, par ko izdara atzīmi protokolā;
• pratināmā iepriekšējo liecību nolasīšana vai atskaņošana pieļaujama, ja ir būtiskas pretrunas starp iepriekšējo un šo liecību, pratināmais atsakās liecināt, lietu izskata tiesā nopratinātās personas prombūtnē;
• ja personai noteikta speciālā procesuālā aizsardzība, tās pratināšanā ievēro šā likuma 308. panta noteikumus.

Atbilstoši KPL 65. pantam aizdomās turētais ir persona, par kuru pierādījumu kopums procesa virzītājam dod pamatu pieņēmumam, ka izmeklējamo noziedzīgo nodarījumu, visticamāk, izdarījusi konkrētā persona. Persona aizdomās turētā statusu iegūst no brīža, kad procesa virzītājs pieņem attiecīgo lēmumu.

KPL 242. pants nosaka: procesuālie piespiedu līdzekļi ir aizturēšana, ievietošana ārstniecības iestādē ekspertīzes izdarīšanai, piespiedu atvešana. Arī drošības līdzekļi, piemēram, aizliegums tuvoties noteiktai personai vai vietai, noteiktas nodarbošanās aizliegums, aizliegums izbraukt no valsts, drošības nauda u. c., ir procesuālie piespiedu līdzekļi, taču tos var piemērot tikai aizdomās turētajam un apsūdzētajam.

Savukārt, uzsākot procesuālā piespiedu līdzekļa piemērošanu, persona, kura to piemēro, informē personu, kurai piespiedu līdzeklis tiek piemērots, par pieņemto lēmumu, kā arī izskaidro piespiedu līdzekļa būtību, saturu, pārsūdzības kārtību un piespiedu līdzekļa neievērošanas sekas (minētie nosacījumi neattiecas uz piespiedu atvešanu).

Vienlaikus, pirms pieņemt lēmumu par tāda drošības līdzekļa piemērošanu, kurš saistīts ar brīvības atņemšanu, procesa virzītājs izsniedz personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, tā ierosinājuma kopiju, kurā norādīts konkrētā drošības līdzekļa izvēles pamatojums ar konkrētiem, uz lietas materiāliem balstītiem apsvērumiem.

Lai veicinātu sabiedrības izpratni par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) kompetenci kriminālprocesa izmeklēšanā, KNAB savā mājaslapā ir ievietojis izglītojošu materiālu, kā arī sagatavojis infografiku.