Pētījumu aģentūra „TNS Latvia” laikā no 2012.gada 12. līdz 28.oktobrim, visā Latvijas teritorijā aptaujājot 1014 iedzīvotājus vecumā no 15 līdz 74 gadiem, veica pētījumu,  kurā noskaidrots iedzīvotāju viedoklis un argumenti, kāpēc viņi atbalsta vai neatbalsta eiro ieviešanu. Aptaujas izlase ir reprezentatīva Latvijas iedzīvotāju kopumam šajā vecuma grupā, un aptaujas rezultāti atspoguļo aptuveni 1,7 miljonu mūsu valsts iedzīvotāju viedokļus.

Par šo pētījumu publikācijas ar dažādiem virsrakstiem un žurnālistu veidotu papildinošu informāciju bija atrodamas vairākos preses izdevumos un elektroniskajos medijos, to starpā arī komercmedijā  www.nra.lv Jūsu norādītajā rakstā.

Likums „Par presi un masu informācijas līdzekļiem” nosaka, ka Latvijas Republikā jebkurai personai, jebkurām personu grupām, valsts iestāžu un visu veidu uzņēmumu un organizāciju institūcijām ir tiesības brīvi paust savus uzskatus un viedokļus, izplatīt paziņojumus presē un citos masu informācijas līdzekļos, saņemot ar to starpniecību informāciju par jebkuru tās interesējošu jautājumu vai sabiedrības dzīvi.

Medija saturu veido tā redakcija, balstoties uz tās redakcionālo politiku. Publikācija medijā, ko veidojuši tā darbinieki – žurnālisti, ir uzskatāma par viedokli.

Objektivitātes labad piedāvājam iepazīties ar aģentūras TNS 20.decembrī izplatīto informāciju, kuras virsrakstā uzsvērts secinājums, kas izriet no pētījuma, proti, Eiro ieviešanu atbalsta trešdaļa Latvijas iedzīvotāju.

“Šā gada rudenī pētījumu aģentūras TNS veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja atklāj, ka eiro ieviešanu Latvijā caurmērā atbalsta trešā daļa jeb 35% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. To skaitā 10% iedzīvotāju uzskata, ka eiro jāievieš pēc iespējas ātrāk, un vēl 25% iedzīvotāju atbalsta eiro ieviešanu, bet ne tuvākajos gados.

Kategoriski pret eiro ieviešanu ir 37% Latvijas iedzīvotāju, un biežāk tie ir cilvēki ar pamata vai nepabeigtu vidējo izglītību. Vairāk nekā puse iedzīvotāju (56%) ar nepabeigtu vidējo izglītību ir uzskatāmi par izteiktiem eiro noliedzējiem, kamēr cilvēku ar vidējo vai augstāko izglītību vidū izteiktu eiro noliedzēju ir būtiski mazāk (attiecīgi 35% un 33%). Tātad pētījums atklāj, ka, palielinoties izglītības līmenim, pieaug atbalsts eiro ieviešanai.

PAR eiro ieviešanu pozitīvi noskaņoto iedzīvotāju populārākie argumenti:
• norēķinu ērtība Eiropā, vieglāka ceļošana un ērtāki starpvalstu norēķini, jo nav jāmaina valūta;
• Latvijas piederība Eiropai – ja jau mēs esam Eiropā, tad ir jābūt arī vienotai Eiropas valūtai;
• ekonomiskā situācija Latvijā uzlabosies, jo būs vieglāk piesaistīt investīcijas.

Izplatītākie argumenti PRET eiro ieviešanu ir saistīti ar:
• bažām par eiro kā valūtas un eiro zonas stabilitāti un nākotni;
• pieķeršanos latam kā nacionālās identitātes veidotājam un kā stabilai, drošai valūtai;
• uztraukumu par iespējamo cenu celšanos, citu eiro valstu negatīvo pieredzi uzreiz pēc eiro ieviešanas.

Jāatzīmē, ka tie iedzīvotāji, kuriem ir bijusi personīgā pieredze, norēķinoties ar eiro monētām vai banknotēm, ir pozitīvāk noskaņoti par eiro ieviešanu, nekā tie, kuriem šāda pieredze nav bijusi. Norēķinus eiro valūtā veikušo vidū 13-14% atbalsta eiro ieviešanu pēc iespējas ātrāk, kamēr bez eiro lietošanas pieredzes esošo iedzīvotāju vidū tikai 8% atbalsta ātrāku eiro ieviešanu.”

TNS finanšu nozares pētījumu eksperte Ilva Pudule komentē par Latvijā vērojamo eiro skepticismu: „Var piebilst, ka arī Igaunijā pirms eiro ieviešanas bija līdzīga situācija, kas mainījās pēc eiro ieviešanas – tiklīdz igauņi ikdienā saskārās ar eiro lietošanu, viņu domas par eiro uzlabojās.”