Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Vai tiesas lēmums, ar kuru nodrošināta prasība aizliegt atsavināt nekustamo strīdus īpašumu, paliek prāvnieku ziņā, t. i., prasītājam jāsteidz attiecīgo aizlieguma atzīmi ierakstīt zemesgrāmatā? Vai no 2019. gada 1. jūnija, kad zemesgrāmatu tiesneši ir arī rajonu tiesu tiesneši, ir kādas izmaiņas attiecībā uz tiesas lēmumiem balstītu atzīmju veikšanu zemesgrāmatā? Vai ir domāts par vienas pieturas principa ieviešanu prasības nodrošināšanas jomā, t. i., ka lēmumu par prasības nodrošināšanu tiesa nekavējoties elektroniski nosūta izpildei, gluži tāpat kā Valsts policijai tiek nosūtīti lēmumi par pagaidu aizsardzību pret vardarbību.
Īstenotā reforma nemaina Civilprocesa likumā noteikto prasības nodrošinājuma jautājumos pieņemto lēmumu izpildes kārtību. Atbilstoši dispozivitātes principam, kas paredz pušu brīvu rīcību ar to subjektīvām tiesībām un to aizsardzības līdzekļiem, lēmums, ar kuru nodrošina prasību par nekustamo īpašumu, ir izpildāms prasītājam. Lai zemesgrāmatā tiktu veiktas izmaiņas, prasītājam rajona (pilsētas) tiesā ir jāiesniedz nostiprinājuma lūgums, pievienojot tam tiesas lēmuma norakstu, un jāveic zemesgrāmatas kancelejas nodevas apmaksa.
Apstāklis, ka saskaņā ar Civilprocesa likumu tiesa iesaistās lēmuma par pagaidu aizsardzību pret vardarbību izpildē, to nosūtot atbildīgajai institūcijai, ir vērtējams kā izņēmums no vispārīgā – dispozivitātes – principa tieši minētā lēmuma satura un sasniedzamā mērķa dēļ. Lēmums par pagaidu aizsardzību pret vardarbību tā satura un līdz ar tā sasniedzamā mērķa ziņā nebūtu salīdzināms ar lēmumu, ar kuru nodrošina prasību ar nekustamo īpašumu. Tādējādi nav plānots mainīt izpildes kārtību lēmumam, ar kuru nodrošina prasību ar nekustamo īpašumu.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
