Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1. panta otrais punkts paredz, ka valsts nodeva ir obligāts maksājums valsts budžetā vai šajā likumā noteiktajos gadījumos pašvaldības budžetā par valsts vai pašvaldības institūcijas veicamo darbību, kas izriet no šīs institūcijas funkcijām. Valsts nodevas mērķis ir personu darbību regulēšana (kontrolēšana, veicināšana, ierobežošana).

Valsts nodevas apmērs nav tiešā veidā saistīts ar institūcijas veiktās darbības izmaksu segšanu. Minētā likuma 2. panta trešā daļa cita starpā noteic, ka attiecīgo nodokli vai nodevu uzliek saskaņā ar konkrētā nodokļa vai nodevas likumu.

Atbilstoši Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likuma 4. panta pirmajai daļai persona, kura vēlas mainīt savu vārdu vai uzvārdu (vārdu un uzvārdu) vai tautības ierakstu, iesniedz dzimtsarakstu nodaļai vai Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamentam (turpmāk – departamentam) attiecīgu rakstveida iesniegumu. Minētā likuma 9. panta pirmā daļa noteic, ka valsts nodeva par vārda, uzvārda vai tautības ieraksta maiņu ir 71 eiro, kas maksājama, iesniedzot iesniegumu.

Ņemot vērā to, ka par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu ir paredzēta valsts nodeva kā obligāts maksājums, tad par šo pašu pakalpojumu cita veida papildu maksājums, piemēram, maksas pakalpojums par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas lietas materiālu noformēšanu, nedrīkst tikt noteikts. Valsts nodeva aptver visas darbības, t. i., lietas materiālu sagatavošanu, izskatīšanu, lēmumu pieņemšanu, kas administratīvajā procesā tiek veiktas, lai šo konkrēto pakalpojumu sniegtu. Nav pieļaujama maksas (nodevas) iekasēšana par vairākiem viena administratīvā procesa posmiem, ja viss administratīvais process notiek vienas iestādes ietvaros.

Atbildot uz jautājumu par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas iesnieguma iesniegšanu Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā (turpmāk – pārstāvniecība), paskaidrojam, ka Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likuma 4. panta piektā daļa noteic: ja persona atrodas ārvalstī, tad iesniegumu var iesniegt pārstāvniecībā pārsūtīšanai departamentam.

Savukārt Ministru kabineta noteikumu Nr. 707 “Ārlietu ministrijas konsulārās atlīdzības cenrādis un kārtība, kādā tiek iekasēta konsulārā atlīdzība un valsts nodevas” 2. punkts paredz, ka konsulārās funkcijas, kas ir konsulārās atlīdzības objekts, Ārlietu ministrija veic saskaņā ar cenrādi. Atbilstoši šī cenrāža 3.4. apakšpunktam par dokumenta pārsūtīšanu Latvijas iestādēm papildus valsts nodevai maksājama konsulārā atlīdzība 40 eiro apmērā.