Inese Lībiņa-Egnere uzsvēra, ka Konvencija ir skaidrs apliecinājums tam, ka Latvija pieder kopīgai Eiropas vērtību telpai un aicinājumi izstāties no tās, izmantojot Kremļa propagandas naratīvus, veicina sabiedrības polarizāciju, grauj demokrātiju un apdraud starptautisko tiesību un cilvēktiesību standartus. Tas ir īpaši nepieņemami laikā, kad Krievija gan ar militāriem, gan hibrīdkara paņēmieniem mērķtiecīgi cenšas graut Eiropas valstu drošību un starptautisko tiesisko kārtību.
Francijas vēstnieks akcentēja, ka šobrīd Eiropā pieaug mēģinājumi vērsties pret dažādām sabiedrības grupām. Abas amatpersonas bija vienisprātis, ka ir ārkārtīgi svarīgi aizsargāt demokrātiskos procesus un kopīgās vērtības laikā, kad populisms kļūst par ikdienu, vienlaikus jānostājas cietušo pusē un jārada drošāka vide mazāk aizsargātām personām.
Vēstnieks apliecināja gatavību atbalstīt Latviju tiesiskuma stiprināšanā un jaunu apmācību programmu izstrādē, lai veicinātu publisko dialogu par tiesiskumu un mazinātu dezinformācijas ietekmi. Inese Lībiņa-Egnere uzsvēra, ka sabiedrībai jānodrošina iespēja balstīties uz faktiem, un Tieslietu ministrija to aktīvi dara.
Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbību ģimenē novēršanu un apkarošanu ietvaros Latvija jau ir pārņēmusi Francijas pieredzi elektroniskās uzraudzības sistēmās, kas liedz varmākām pietuvoties upuriem un nodrošina ārkārtas palīdzību, kā arī turpmāk vēlas pārņemt Francijas ekspertīzi Latvijas Tieslietu akadēmijas nākotnes mācību programmu izstrādē.
Latvijas un Francijas stratēģiskās partnerības rīcības plāns 2023.–2027. gadam citstarp paredz ciešu sadarbību arī sieviešu tiesību aizsardzībā un vardarbības ģimenē novēršanā.
Gan tieslietu ministre, gan Francijas vēstnieks apliecināja gatavību turpināt ciešu sadarbību, lai kopīgi stiprinātu demokrātiju, tiesiskumu un cilvēktiesību ievērošanu Eiropā.
