E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 31685
Lasīšanai: 9 minūtes

Ja amatpersona saskata būtisku cilvēktiesību aizskārumu, tad viņa var vērsties administratīvajā tiesā

J
jautā:
05. februārī, 2024
Raido

Amatpersonu dienesta interesēs uz noteiktu laiku pārceļ (pavēle Nr. 1) citā amatā (Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma 12. panta pirmās daļas 1. punkts), norādot konkrētu laika posmu. Pārceļot amatpersonu citā amatā, amatpersonai saglabā iepriekšējā amatā noteikto mēnešalgu. Norādītajā laika posmā amatpersonai mainās izdiena (amatpersona esošajā speciālajā dienesta pakāpē ir nodienējusi šajā likumā noteikto laiku, kas nepieciešams kārtējās speciālās dienesta pakāpes piešķiršanai), un viņai pienākas nākamā dienesta pakāpe (Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma 20. panta ceturtā daļa). Pēc laika amatpersonu atkārtoti pārceļ (pavēle Nr. 2) citā amatā (pavēlē Nr. 1 norādītā laika posma ietvaros), saglabājot amatalgu (pirmā amata, no kura pārcelts pirmo reizi), bet nu jau šajā amatā, kuru ieņem amatpersona, nav paredzēta augstāka speciālā dienesta pakāpe. Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma 12. panta astotā daļa nosaka: ja amatpersona pārcelta amatā šā panta pirmās daļas 1. punktā noteiktajā kārtībā, piemērojot tai šā panta sesto daļu, un mainās šīs amatpersonas izdiena vai mēnešalga, tās iestādes vadītājs, uz kuru pārcelta attiecīgā amatpersona, vai viņa pilnvarota amatpersona nosaka šīs amatpersonas mēnešalgas apmēru atbilstoši amatam, no kura tā tika pārcelta. Lai gan atbilstoši Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma 12. panta septītajai daļai, ja amatpersonu šā panta pirmās daļas 1. punktā minētajā gadījumā pārceļ uz laiku, kas nav ilgāks par trim gadiem, un saglabā tai tiesības atgriezties iepriekšējā vai līdzvērtīgā amatā, pēc norādītā laika posma amatpersonai piedāvā pēdējo, nevis pirmo ieņemamo amatu jeb nelīdzvērtīgu amatu, kā arī samazinās amatpersonas mēnešalga, jo amatpersona vairs nevar saņemt speciālo dienesta pakāpi. Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma 5. pants nosaka izdienas jēdzienu. Cik reižu dienesta interesēs var pārcelt amatpersonu noteiktajā laika posmā (kas nav ilgāks par trim gadiem)? Vai amatpersonai pienākas nākamā dienesta pakāpe? Vai minētajā situācijā nav saskatāmi pārkāpumi, tostarp cilvēktiesību (jo vairāk izskatās pēc amatpersonas pazemināšanas amatā)? Kur vērsties?

A
atbild:
20. februārī, 2024

Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma (turpmāk – Dienesta gaitas likums) 1. pants noteic, ka tā mērķis ir noteikt profesionālā dienesta tiesisko statusu Iekšlietu ministrijas (IeM) sistēmas iestādēs un Ieslodzījuma vietu pārvaldē (IeVP), lai nodrošinātu tiesisku, stabilu, efektīvu un atklātu iestādes darbību.

Šo mērķu sasniegšanai Dienesta gaitas likuma 12. pants pieļauj amatpersonu pārcelt uz laiku citā dienesta vietā. Proti, Dienesta gaitas likuma 12. panta pirmās daļas 1. punktā noteikts, ka amatpersonu citā prombūtnē esošas amatpersonas amatā vai citā vakantā amatā, ņemot vērā attiecīgajam amatam noteiktās prasības, var pārcelt: dienesta interesēs uz noteiktu laiku, lai nodrošinātu efektīvu dienesta pienākumu izpildi. Panta trešā daļa nosauc amatpersonas, kuru kompetencē ir pieņemt lēmumu par ierēdņa pārcelšanu. Panta sestā daļa noteic tiesības saglabāt iepriekšējā amatā noteikto mēnešalgu. Panta septītā daļa noteic laiku, uz kuru var pārcelt amatpersonu, kas nav ilgāks par trim gadiem, un saglabā tai tiesības atgriezties iepriekšējā vai līdzvērtīgā amatā.

Proti, Dienesta gaitas likums šobrīd skaidri nosaka laiku, uz kuru var pārcelt amatpersonu (kas nav ilgāks par trim gadiem), tajā pašā laikā tas nenosaka šādas pārcelšanas skaita ierobežojumu. Tādējādi uzskatāms, ka iestādes vadītajam ir zināma rīcības brīvība minētās darbības veikšanai. Tomēr rīcības brīvība nedrīkst būt pretēja Dienesta gaitas likumā noteiktajiem mērķiem nodrošināt stabilu, efektīvu, tiesisku iestādes darbību. Tāpat dienesta vadībai, izlietojot izvēles brīvību, ir pienākums ievērot arī tiesību normu saprātīgas piemērošanas principu.

Vienīgi būtiski personiski iemesli vai ārkārtējas ciešanas, kas veido būtisku cilvēktiesību aizskārumu, var būt šķērslis pārcelšanai. Dienesta vajadzība ir nenoteikts tiesību jēdziens, kura satura piepildīšanas pareizība gan no faktu, gan tiesību viedokļa ir pakļauta administratīvās tiesas kontrolei. Vienlaikus tiesa ir ierobežota iestādes dienesta vajadzības novērtējuma pārbaudē. Tieši iestādes uzdevums ir noteikt, vai un kā ir jāreaģē uz dienesta vajadzību. Ciktāl dienesta vajadzības saturu noteic organizatoriskas politikas vai personālpolitikas vajadzības, tiesa tajā nevar iejaukties, jo to liedz varas dalīšanas princips.

Lēmums par personas pārcelšanu līdzvērtīgā amatā tās pašas vai citas iestādes ietvaros ir uzskatāms par iekšēju lēmumu, līdz ar to tas nav uzskatāms par administratīvo aktu. Tomēr pārcelšanas procedūra vai rezultāts būtiski var skart dienesta personas cilvēktiesības.

Augstākā tiesa ir norādījusi arī pazīmes, kas var liecināt, vai ar pārcelšanu ir būtiski aizskartas amatpersonas cilvēktiesības. Proti, pazīmes, kas var liecināt, vai ar pārcelšanu ir būtiski aizskartas ierēdņa cilvēktiesības, ir šādas (skatīt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2009. gada 27. februāra lēmumu lietā Nr.A42275005; SKA-123/2009):

  • ierēdņa viedokļa uzklausīšana un izvērtēšana pirms lēmuma par pārcelšanu pieņemšanas;
  • amata, uz kuru ierēdnis pārcelts, atbilstība ierēdņa izglītībai, kvalifikācijai un profesionālajām iemaņām;
  • iepriekšējā atalgojuma un sociālo garantiju saglabāšana;
  • darbavietas fiziskā pieejamība.

Tādējādi amatpersonai būtiska cilvēktiesību aizskāruma gadījumā ir iespēja vērsties administratīvajā tiesā, kura attiecīgi izvērtēs, vai iestāde nav pieļāvusi rīcības brīvības kļūdas dienesta ietvaros.

Dienesta interesēs pārceļot amatpersonu citā (arī zemākā) amatā, amatpersona saglabā dienesta pakāpi un iepriekšējo amata mēnešalgu, kā arī sociālās garantijas un normatīvajos aktos noteiktās pastāvīgās piemaksas, kas saistītas ar dienestu. Pārceļot amatpersonu uz noteiktu laiku, tā saglabā arī tiesības atgriezties iepriekšējā vai līdzvērtīgā amatā.

Tieslietu ministrijas ieskatā šāda pārcelšana neietekmē kārtējās speciālās dienesta pakāpes piešķiršanu tajā gadījumā, ja jaunais amatpersonas amats paredz kārtējās speciālās dienesta pakāpes piešķiršanu. Taču, ja amatā, ko ieņem amatpersona, nav paredzēta augstāka dienesta pakāpe, nekā amatpersonai jau ir, tad attiecīgi amatpersonai nevar tika piešķirta kārtējā dienesta pakāpe.

Vienlaikus jāuzsver, ka amatpersonai tiek saglabātas pārējās garantijas. Konkrētajā gadījumā amatpersona tiek pārcelta vairākkārt citā amatā uz noteiktu laiku, saglabājot amatalgu, bet pēdējā amatā nav paredzēta augstāka speciālā dienesta pakāpe, nekā amatpersonai jau ir. Šādā situācijā amatpersona saskata iespējamu pārkāpumu (faktisku pazemināšanu amatā).

Tieslietu ministrija vērš uzmanību, ka Dienesta gaitas likums pieļauj amatpersonas pārcelšanu uz zemāku amatu un no konkrētās situācijas automātiski neizriet, ka amatpersonai nevar tikt piešķirta kārtējā dienesta pakāpe, jo jaunajā amatā amatpersona ir pārcelta uz noteiktu laiku, tajā pašā laikā saglābjot tiesības atgriezties savā iepriekšējā vai līdzvērtīgā amatā.

Tādējādi, kā jau minēts iepriekš, ja amatpersona saskata būtisku savu cilvēktiesību aizskārumu, tad viņai ir iespēja vērsties administratīvajā tiesā, kura attiecīgi izvērtēs, vai iestāde ir pieļāvusi pārkāpumu.

Tieslietu ministrija nav pilnvarota sniegt saistošus skaidrojumus par tiesību normām un to piemērošanu, tāpēc vēršam uzmanību, ka atbildē aprakstītais ir vērtējams kā Tieslietu ministrijas viedoklis.

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 42 jautājumus. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas