Nodokļu normatīvie akti nosaka obligāti čekā norādāmo informāciju. Čekā jābūt uzņēmuma juridiskajai adresei, nodokļu maksātāja identifikācijai, informācijai par preci, PVN likmei, darījuma summai, informācijai par saņemto un izdoto naudu u. c. Tā ir obligāti norādāmā informācija. Čekā var būt arī cita informācija, ko pakalpojuma sniedzējs vai pārdevējs var brīvi izvēlēties – ieprogrammēt čekā.

No Jūsu jautājuma noprotams, ka tas saistīts ar personas datu aizsardzību, tāpēc lūdzām komentāru par kasiera uzvārda norādīšanu kases čekā Datu valsts inspekcijai.

Datu valsts inspekcija (inspekcija) skaidro, ka Vispārīgā datu aizsardzības regula (turpmāk – regula) nosaka, ka personas datu apstrādē ir jānodrošina noteiktu principu ievērošana (datu aizsardzības principi noteikti regulas 5. pantā). Saskaņā ar šiem principiem plānotajai apstrādei jābūt atbilstošam tiesiskajam pamatam (regulas 5. panta “a” apakšpunkts); personas datu apstrādi drīkst veikt tikai tādā apmērā, kā nepieciešams (regulas 5. panta “b” un “c” apakšpunkts) mērķa sasniegšanai.

Iespējamie tiesiskie pamati personas datu apstrādei ir uzskaitīti regulas 6. panta 1. punktā. Inspekcijas skatījumā, viens no iespējamiem tiesiskajiem pamatiem jautājumā norādītajā gadījumā varētu būt regulas 6. panta 1. punkta “f” apakšpunktā norādītās atbildīgā par personas datu apstrādi (uzņēmuma, kurā strādā kasieris) likumīgās intereses. Šī tiesiskā pamata piemērošana ir saistīta ar datu subjekta (jautājumā norādītajā gadījumā – kasiera) un pārziņa (jautājumā norādītajā gadījumā – uzņēmuma, kas algo kasieri) interešu līdzsvarošanu.

Interešu līdzsvarošana veicama, sākotnēji definējot nolūku, kura sasniegšanai datu apstrāde nepieciešama (nolūkam jābūt likumīgam, skaidram un reālam), veicot novērtējumu, kāpēc mērķa sasniegšanai nepieciešama personas datu apstrāde (piemēram, kāpēc mērķi nav reāli sasniegti, izmantojot mazākus līdzekļus), veicot sākotnējo līdzsvara novērtējumu (apstrādātāja interešu veids – komercintereses, sabiedrības intereses, pamattiesības u. c.), izvērtējot potenciālo kaitējumu, ja apstrāde netiek veikta. Novērtējumā būtu jāņem vērā arī datu subjekta statuss (piemēram, nepilngadīgais, pensionārs, nodarbinātais), datu apstrādes veids, datu subjekta tiesību aizskāruma lielums, datu subjekta pamatotās gaidas, ietekmes samērojums ar labumu, piemērotie papildu drošības pasākumi (datu minimizācija, ieviestie tehniskie un organizatoriskie pasākumi u. c.), pārredzamības nodrošināšana, citu datu subjekta tiesību nodrošināšana.

Ievērojot minēto un inspekcijas rīcībā esošo informāciju, inspekcija nesaskata pamatojumu tam, ka kases čekā tiek norādīts kasiera uzvārds, ja vien nav veikta izvērsta minētās personas datu apstrādes analīze, ievērojot iepriekš aprakstītos apsvērumus, un netiek secināts, ka datu subjekta (kasiera) pamattiesību aizskārums ir samērīgs.