“Likuma Par policiju 12. panta pirmās daļas 10. punkta mērķis ir pārtraukt vai preventīvi novērst vardarbību ģimenē, draudus personas dzīvībai, brīvībai vai veselībai un varbūtību, ka draudi varētu turpināties,” skaidrots Grozījumu likumā “Par policiju” anotācijā.

Tāpat tajā norādīts, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa atzinusi, ka Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 5. panta 1. daļas “e” punktā tiek atļauta brīvības atņemšana tādēļ, ka persona apdraud sabiedrības drošību un šādas personas aizturēšana var būt nepieciešama viņas pašas interesēs. Kā norādīts anotācijā, var secināt, ka tiek atļauta likumīga brīvības atņemšana, turot personu policijas iestādē likumā noteiktā kārtībā, un tas nenozīmē, ka atļauta indivīda aizturēšana tikai alkohola lietošanas dēļ. Proti, nav pamata personu aizturēt un nogādāt policijas iestādē vienīgi atskurbšanai.

Aizturēšanas pamats ir personas rīcība, kas liecina, ka minētā persona var nodarīt kaitējumu sev vai apkārtējiem cilvēkiem, vai tas, ka apkārtējie cilvēki baidās palikt vienatnē ar šo personu un šīm bailēm ir pamats, kas var būt saistīts ar iepriekšējo pieredzi, nonākot šādā situācijā.

Tāpēc likumdevējs likuma “Par policiju” 12. panta pirmās daļas 10. punktu izteica jaunā redakcijā: “Policijas darbiniekiem ir tiesības uz rakstveida pieteikuma pamata aizturēt personas, kuras mājoklī atrodas alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu reibuma stāvoklī un var nodarīt kaitējumu sev vai apkārtējiem cilvēkiem, vai gadījumā, ja apkārtējie cilvēki baidās palikt vienatnē ar šo personu un nav cita pamata tās aizturēšanai, uzturēt tādas personas policijas iestādē, līdz zudis apdraudējuma pamats, bet ne ilgāk par 12 stundām.”

Proti, minētā likuma precizētā norma turpmāk nosaka, ka personu reibuma stāvoklī var aizturēt un uzturēt policijas iestādē nevis līdz atskurbšanai vai apstākļu noskaidrošanai, bet – līdz būs zudis attiecīgais apdraudējuma pamats. Tas nozīmē, ka policijas darbiniekiem, veicot pārrunas ar personu, jāizvērtē, vai persona spēj uztvert un apzinās notiekošo, spēj izprast iespējamās sekas, ko personas uzvedība var radīt un citus apstākļus, kas ietekmē personas uzvedību. Kad personas uzvedība un stāvoklis liecinās par to, ka tā apzinās notiekošo un tā sekas un nepastāv draudi, ka persona varētu nodarīt kaitējumu sev vai apkārtējiem, persona varēs pamest policijas iestādi.

Savukārt veiktie gramatiskie precizējumi, aizstājot vārdus “kā arī” ar vārdu “vai”, nemaina šīs normas būtību.