Tieši tā. Tieslietu ministrijas sagatavotais materiāls atbilst situācijai un ir izmantojams.

Laulības noslēgšanas kārtību Latvijas Republikā noteic Civillikums, Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likums, Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 761 Noteikumi par civilstāvokļa aktu reģistriem (turpmāk – noteikumi Nr. 761) un MK noteikumi Nr. 906 Noteikumi par civilstāvokļa aktu reģistrācijas valsts nodevu (turpmāk – noteikumi Nr. 906).

Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma 18. pants paredz, ka Eiropas Savienības (ES), Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonis vai citas valsts pilsonis, bezvalstnieks, bēglis vai persona, kurai piešķirts alternatīvais statuss un kura laulības noslēgšanas brīdī ir tiesīga uzturēties Latvijas Republikā, var noslēgt laulību ar Latvijas pilsoni, Latvijas nepilsoni, ES, EEZ valsts vai Šveices Konfederācijas pilsoni vai citas valsts pilsoni, bezvalstnieku, bēgli vai personu, kurai piešķirts alternatīvais statuss un kura laulības noslēgšanas brīdī ir tiesīga uzturēties Latvijas Republikā.

Atbilstoši Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma 17. panta pirmajai daļai personas, kuras vēlas noslēgt laulību, personīgi iesniedz dzimtsarakstu iestādei noteikta parauga abu parakstītu kopīgu iesniegumu. Iesniedzot iesniegumu, jāuzrāda derīgs personu apliecinošs dokuments.

Ja viens no laulātajiem ir ārzemnieks, iesniegums par laulības noslēgšanu iesniedzams, personīgi abām personām klātesot, dzimtsarakstu nodaļā Latvijā.

Iesniegumam par laulības noslēgšanu ir apstiprināta veidlapa, kas atrodama noteikumu Nr. 761 4. pielikumā. Veidlapu var saņemt arī uz vietas dzimtsarakstu nodaļā.

Saskaņā ar Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma 17. panta otro daļu personas, kuras agrāk bijušas citā laulībā un kuru ziņas par laulības šķiršanu nav iekļautas Iedzīvotāju reģistrā, iesniedzot iesniegumu, uzrāda vienu no šādiem dokumentiem:

• bijušā laulātā miršanas apliecību;
• dzimtsarakstu nodaļas vai zvērināta notāra iesniegtu laulības šķiršanas apliecību;
• likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu, ar kuru laulība šķirta vai atzīta par spēkā neesošu;
• izrakstu vai izziņu no laulības šķiršanas reģistra vai laulības reģistra ar ziņām par laulības šķiršanu.

Ārzemnieks papildus iepriekš uzskaitītajiem dokumentiem atbilstoši Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma 18. panta otrajai daļai iesniedz attiecīgās ārvalsts kompetentās institūcijas izsniegtu dokumentu par ģimenes stāvokli laulības noslēgšanai Latvijā. Minētā panta trešajā daļā noteikts, ja personai, kurai Latvijas Republikā piešķirts bezvalstnieka statuss, bēgļa statuss vai alternatīvais statuss, nav nepieciešamo dokumentu un tos nav iespējams iegūt, attiecīgos dokumentus aizstāj ar minētās personas rakstveida deklarāciju par tās ģimenes stāvokli.

Saskaņā ar noteikumu Nr. 761 33. punktu ārvalsts kompetentās institūcijas izsniegtais dokuments par ģimenes stāvokli laulības noslēgšanai Latvijā ir derīgs sešus mēnešus no tā izdošanas dienas, ja dokumentā nav norādīts īsāks derīguma termiņš.

Vienlaikus dokumentam, kurš izdots ārvalstīs, atbilstoši MK noteikumiem Nr. 291 Kārtība, kādā apliecināmi dokumentu tulkojumi valsts valodā jāpievieno sastādīts tulkojums vai notariāli apliecināts tulkojums atbilstoši Valsts valodas likuma 10. panta trešajai daļai.

Civillikuma 41. pants noteic, ka  laulību noslēdz ne agrāk kā viena mēneša un ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc iesnieguma un citu laulības noslēgšanai nepieciešamo dokumentu iesniegšanas dzimtsarakstu nodaļā.

Saskaņā ar Civillikuma otro apakšnodaļu Laulības noslēgšana un izbeigšanās laulība ir aizliegta:

• pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas, izņemot personu, kas sasniegusi 16 gadu vecumu, ja laulība tiek noslēgta ar pilngadīgu personu un vecāki vai aizbildņi devuši piekrišanu;
• ar radiniekiem taisnā līnijā, brāļiem ar māsām un pusbrāļiem ar pusmāsām;
• starp viena dzimuma personām;
• starp adoptētāju un adoptēto;
• personai, kas jau atrodas laulībā;
• aizbildnim ar aizbilstamo, iekams nav izbeigtas aizbildnības attiecības.