Labdien! Starp mani un darba devēju Nr. 1 bija noslēgts darba līgums, bet no paša sākuma es strādāju pie
darba devēja Nr. 2, kura īpašnieks ir darba devēja Nr. 1, īpašnieces vīrs. Darbs bija saistīts ar
komandējumiem, un biļetes, viesnīcas, auto nomu ārvalstīs apmaksāja darba devējs Nr. 2. Darba
devēja Nr. 2 sadarbības partneri izsniedza man kā darba devēja Nr. 2 darbiniekam caurlaides
iekļūšanai uzņēmumu teritorijā. Algu maksāja darba devējs Nr. 1. Pēc gada, atgriežoties darbā
pēc atvaļinājuma, es nebiju nodarbināts. Darba devējs Nr. 2 paskaidroja, ka gada sākumā nav
darba un, kā tikai parādīsies darbs man zvanīs. Konkrēts datums netika nosaukts, es sāku meklēt
pagaidu darbu. Sociālajos tīklos ieraudzīju sludinājumu, ka darba devējs Nr. 2 meklē darbinieku
amatam, kuru es ieņēmu jau gadu. Lai noskaidrotu situāciju, vairākkārt zvanīju darba devējam
Nr. 2, tā īpašnieks necēla klausuli. Darba inspekcija ieteica vērsties VSAA, lai uzzinātu darba
ņēmēja statusu. VSAA izziņā norādīts, ka darba devējs Nr. 1 pārtrauca ar mani darba līgumu,
pamats – darba ņēmēja uzteikums. Es neesmu iesniedzis uzteikumu, tāpat neesmu saņēmis
darba līguma rakstveida uzteikumu no darba devēja Nr. 1.

Darba devējs Nr. 1 nav norēķinājies ar mani par dažiem mēnešiem, darba devējs Nr. 2 nav
norēķinājies ar mani par komandējumu izdevumiem utt.

Vai es, ceļot prasību tiesā pret darba devēju Nr. 1, varu lūgt tiesu atzīt, ka starp mani un
darba devēju Nr. 2 pastāvējušas faktiskas darba tiesiskās attiecības, un lūgt piedzīt solidāri no
abiem darba devējiem visas man pienākošās neizmaksātās summas? Vai pret darba devēju Nr. 2
jāceļ atsevišķa prasība par faktisko darba tiesisko attiecību pastāvēšanas atzīšanu?