Līgums ir savstarpēja vienošanās, un par šādiem nosacījumiem ir jāvienojas līgumslēdzējpusēm. Konkrēta normatīvā akta, kurš tieši noteiks šādu prasību ieviešanu līgumā, nebūs. Pārvaldnieks būtībā sniedz pakalpojumu dzīvokļu īpašniekiem saistībā ar mājas uzturēšanu un attiecīgi ir tiesīgs iekļaut līgumā punktus, kas skar viņa un dzīvokļu īpašnieku pienākumus. Attiecīgi komercdarbības veikšanu varētu iedalīt divās daļās – tādi komersanti, kas reģistrē sava uzņēmuma juridisko adresi dzīvoklī, bet faktisku komercdarbību neveic (piemēram, saņem tikai vēstules). Šajā gadījumā pārvaldniekam un citiem dzīvokļu īpašniekiem tas neatstāj nekādas sekas. Otra daļa – dzīvokļa īpašnieks veic reālu komercdarbību (frizētava, birojs, zobārstniecība u. c.), kas dažos gadījumos rada papildu izdevumus ēkas uzturēšanai. Šajā gadījumā būtu jāinformē pārvaldnieks un jāvienojas par papildu izdevumiem, ko šī komercdarbība rada, nevis vienkārši palielinot pārvaldīšanas maksu, bet aprēķinot tiešos izdevumus, ko rada šī komercdarbība. Piemēram, frizētava, kur ir liels apmeklētāju skaits un attiecīgi ir papildus jākopj koplietošanas telpas. (Vēlos norādīt, ka Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums, Dzīvokļa īpašuma likums tieši nenosaka, ka būtu dalāmi vai nedalāmi šie izdevumi, papildu izdevumi, ja tādi rodas, ir jāpamato pārvaldniekam.) Vēl vēlētos vērst uzmanību: ja veic komercdarbību, ir jābūt attiecīgi noteiktam lietošanas veidam, t.i., no dzīvojamās platības mainītam uz nedzīvojamo platību. Gadījumos, kad tiek veikta komercdarbība, pārvaldniekam būtu pamats lūgt informēt par to, jo var mainīties dažādi maksājumi, piemēram, par apkuri, nekustamā īpašuma nodoklis u. c. Šādā gadījumā pārvaldniekam būtu pamatojums pieprasīt informēt par komercdarbības veikšanu, lai varētu pareizi aprēķināt maksājumus konkrētajam dzīvokļa īpašniekam.