Apžēlošana atšķirībā no amnestijas attiecas uz konkrētu notiesāto personu un ir piemērojama tikai attiecībā uz jau notiesātām personām.

Valsts prezidentam ir tiesības:

• brīvības atņemšanas soda neizciesto daļu aizstāt ar citu, vieglāku soda veidu;
• pilnīgi vai daļēji atbrīvot no pamatsoda izciešanas;
• pilnīgi vai daļēji atbrīvot no papildsoda izciešanas;
• noņemt sodāmību.

Tiesības lūgt apžēlošanu ir personai, kura:

• izcieš sodu Latvijas Republikā;
• notiesāta ārvalsts tiesā un nodota soda izciešanai Latvijā bez nosacījuma, ka apžēlošana nav piemērojama;
• notiesāta Latvijā un nodota soda izciešanai ārvalstī, ja attiecīgā ārvalsts iestāde ir piekritusi atzīt Latvijas Republikā pieņemtu lēmumu par personas apžēlošanu;
• izcietusi sodu Latvijā.

Apžēlošanas lūgumu var iesniegt pēc tiesas sprieduma stāšanās likumīgā spēkā, izņemot gadījumus, kad persona par smagu vai sevišķi smagu noziegumu notiesāta ar brīvības atņemšanas sodu:

• kad persona notiesāta par smaga nozieguma izdarīšanu – ja faktiski izciesta ne mazāk kā puse no piespriestā brīvības atņemšanas soda;
• kad persona notiesāta par sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu – ja faktiski ir izciestas ne mazāk kā divas trešdaļas no piespriestā brīvības atņemšanas soda; 

ja piespriests mūža ieslodzījums, jāizcieš ne mazāk kā 20 gadi no brīvības atņemšanas soda.