Tā ir viena no bieži diskutētajām situācijām saistībā ar normatīvajiem aktiem (Komerclikumu, Darba likumu u.c.) – vai valdes loceklis var strādāt bez algas, vai valdes loceklis var pildīt kādus citus pienākumus līdztekus uzņēmuma vadībai. Taču pamatjautājums tomēr ir par nodokļu maksāšanas pienākumu. Tāpēc par konkrēto situāciju ir jākonsultējas Valsts ieņēmumu dienestā. (VID mājaslapā (www.vid.gov.lv) publicētajā informācijā par nodokļu kontrolē biežāk konstatētajiem pārkāpumiem (saistībā ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu reglamentējošo normatīvo aktu neievērošanu) pie pārkāpumiem minēts arī tas, ka nav noformētas darba tiesiskās attiecības, ja valdes loceklis pilda ne tikai tiešos valdes locekļa uzdevumus, bet arī nodrošina sabiedrības ikdienas darbu, piemēram, veic kasiera pienākumus, maksājumu veikšanu no sabiedrības bankas konta, ieņēmumu uzskaiti, paraksta un reģistrē attaisnojuma dokumentus.)

To, ka saistībā ar valdes locekļa atalgojumu (un strādāšanu bez tā) ir problēmas, atzīst arī VID.

Ministru kabinetā 18.septembrī izskatītajā informatīvajā ziņojumā „Par Valsts ieņēmumu dienesta un Valsts darba inspekcijas paveikto ēnu ekonomikas un nelegālās nodarbinātības apkarošanā un priekšlikumi darbības efektivizēšanai” starp iespējamiem risinājumiem situācijas uzlabošanai sniegtajos priekšlikumos par grozījumiem normatīvajos aktos ir arī priekšlikums par darba samaksas noteikšanu valdes loceklim. Problēmas izklāstā norādīts: „Bieži tiek konstatēts, ka kapitālsabiedrības nedeklarē darba samaksu nevienam darbiniekam, lai gan veic aktīvu saimniecisko darbību – 5,05 tūkst. kapitālsabiedrības uzrādījušas ar pievienotās vērtības nodokli apliekamus darījumus pēdējo 2012.gada 6 mēnešu laikā, bet kurām nav deklarēts neviens darba ņēmējs ar aprēķināto darba samaksu, kas lielāka par Ls 0. Tikai nelielu daļu - 11% no šīm kapitālsabiedrībām var uzskatīt par salīdzinoši jauniem uzņēmumiem, jo tie dibināti pēc 2011.gada 1.janvāra, bet vecāki par 5 gadiem ir vairāk nekā 63% no šiem uzņēmumiem.

Tādējādi normatīvajos aktos būtu jānosaka, ka šādās kapitālsabiedrībās ir jābūt deklarētam vismaz vienam darba ņēmējam ar darba samaksu, kas varētu būt arī kapitālsabiedrības valdes loceklis ar obligāti nosakāmu atlīdzību, kura atbilst viņa pienākumiem, ja tas papildu valdes locekļa pienākumiem ilglaicīgi veic citus pienākumus, piemēram, pārdevēja, šofera ekspeditora, šuvēja u.tml.

Taču jautājuma risināšanai par normatīvo aktu grozījumiem ir nepieciešama padziļināta izpēte, lai visām iesaistītajām institūcijām būtu kopēja izpratne un vienots viedoklis, jo šobrīd tas ir atšķirīgs.

Tā, piemēram, Labklājības un Finanšu ministrija ierosina izvērtēt nepieciešamos grozījumus Komerclikumā. Savukārt Tieslietu ministrija tam nepiekrīt, jo, pēc viņu ieskatiem, saskaņā ar Komerclikuma regulējumu valdes loceklis amatā tiek iecelts, pamatojoties uz dalībnieku sapulces vai padomes lēmumu. Atlīdzība valdes loceklim izriet no pilnvarojuma tiesiskajām attiecībām. Saskaņā ar Komerclikuma noteikumiem valdes locekļiem ir tiesības uz atlīdzību atbilstoši viņa pienākumu apjomam un sabiedrības finansiālajam stāvoklim. Sabiedrībā ar ierobežotu atbildību atlīdzības apmēru nosaka ar padomes lēmumu, bet, ja nav padomes, ar dalībnieku lēmumu, savukārt akciju sabiedrībā atlīdzības apmēru nosaka padome, bet akcionāru sapulcei ir tiesības lemt par valdes locekļiem paredzētās atlīdzības noteikšanas vispārējiem principiem, veidiem un kritērijiem. Komerclikums nenosaka obligātu pienākumu maksāt atlīdzību par valdes locekļa pienākumu pildīšanu, bet gan ļauj pusēm vienoties gan par atlīdzības nepieciešamību, gan par konkrētu atlīdzības apmēru. Līdz ar to starp valdes locekli un sabiedrību noslēgtais pilnvarojuma līgums, kā jebkurš pilnvarojuma līgums, var būt gan atlīdzības, gan bezatlīdzības līgums. Minētais regulējums gan neliedz sabiedrībai ar valdes locekli noslēgt arī citu civiltiesisku līgumu, piemēram, uzņēmuma līgumu vai darba līgumu. Ja ar valdes locekli tiek noslēgts darba līgums, uz valdes locekli attiecas arī darba tiesisko attiecību regulējums, ciktāl tas nenonāk pretrunā ar Komerclikumu un komerctiesību principiem. Līdz ar to valdes loceklim rodas arī pienākums veikt nodokļu nomaksu par ienākumu, ko tas guvis kā darba ņēmējs.”

MK 18.septembrī nolēma, ka Finanšu ministrijai sadarbībā ar Tieslietu ministriju, Labklājības ministriju un Ekonomikas ministriju jāsagatavo informatīvais ziņojums par iespējamiem problēmas risinājumiem gadījumos, kad ilglaicīgi darbojošās kapitālsabiedrībās netiek deklarēta samaksa nevienam darba ņēmējam, un finanšu ministram līdz 2013.gada 1.martam tas jāiesniedz Ministru kabinetā.