Lai dokumentu (līgumu, iesniegumu, aktu u.c.) varētu izmantot tiesību īstenošanai vai likumisko interešu aizstāvībai tam saskaņā ar Dokumentu juridiskā spēka likumu jānodrošina dokumenta juridiskais spēks. Dokuments, kuram nav juridiska spēka, citām organizācijām un fiziskajām personām nav saistošs.

Dokumentu juridiskā spēka likuma 4. pants noteic rekvizītus, kas dokumentā jāiekļauj, lai dokumentam būtu juridisks spēks. Viens no tiem ir paraksts. Minētā likuma 5. panta pirmā daļa noteic, ka dokuments parakstāms pašrocīgi.

Savukārt Elektronisko dokumentu likuma 3. panta otrā daļa noteic, ka elektroniskais dokuments uzskatāms par pašrocīgi parakstītu, ja tam ir drošs elektroniskais paraksts.

Drošs elektroniskais paraksts ir kvalificēts elektroniskais paraksts Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija regulas (ES) Nr. 910/2014 par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ direktīvu 1999/93/EK (turpmāk — Regula Nr. 910/2014/ES) 3. panta 12. punkta izpratnē jeb digitāls rīks, kas ļauj apliecināt savu e-identitāti digitālajā vidē.

E-paraksts NAV paraksts, kas atveidots ar tehniskiem rīkiem (kopēts, skanēts, atveidots ar faksimilu), apliecinājums e-pastā u.tml.

Vairāk par e-parakstu var uzzināt elektronisko pakalpojumu portālā www.latvija.lv: https://www.latvija.lv/DzivesSituacijas/tiesibu-aizsardziba/elektroniskais-paraksts#show1

Tādējādi, ja paraksts uz līguma kvalificējas kā drošs elektroniskais paraksts un attiecīgais līguma veids nav izņēmums, ko nevar parakstīt ar drošu elektronisko parakstu (piemēram, nekustamā īpašuma iegādes līgums, mantojuma līgums u.c.), līgumam ir identisks juridisks spēks kā tad, ja tas būtu parakstīts klātienē, un līgums ir jāpilda.