Jautājums un situācija ir vispārīga, tāpēc atbilde var būt vispārīga (ar iespēju, ka neprecīza).

1. Vispirms jebkurā situācijā saistībā ar būvniecību Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā jāņem vērā, ka būvniecība ir aizliegta, izņemot tikai atsevišķus būvniecības izņēmuma gadījumus, kas noteikti Aizsargjoslu likuma panta otrajā daļā. Tostarp likuma 36. panta otrās daļas 4. punkts noteic, ka ir pieļaujama ēku un būvju celtniecība vai paplašināšana šā likuma 67. pantā noteiktajā kārtībā apstiprinātajās un vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktajās ciema robežās vietās, kur bijusi iepriekšējā apbūve, minētās darbības ir paredzētas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā un saskaņotas ar attiecīgo Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvaldi.

Ja konkrētajā gadījumā īpašums atrodas ciema teritorijā krasta kāpu aizsargjoslā, tad atbilstoši Aizsargjoslu likuma tiesiskajam regulējumam būtu pieļaujama jaunas ēkas būvniecība zemes gabalā, kur bijusi iepriekšēja apbūve, t.i., dabā ir konstatējami vismaz veci pamati, kas ir saglabājušies no likumīgi uzbūvētas ēkas (Aizsargjoslu likuma 1. panta 17. punkts.).

1. Attiecībā uz īpašuma platību krasta kāpu aizsargjoslā saistoši ir Aizsargjoslu likuma panta pirmās daļas nosacījumi. Ciemu teritorijā minimālā jaunveidojamā zemesgabala platību un apbūves noteikumus nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā (Aizsargjoslu likuma 36. panta pirmās daļas 1.punkts.).

Tātad, ja konkrētā īpašuma plānotais (atļautais) izmantošanas veids, piemēram, savrupmāju apbūve, saskaņā ar Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem pieļauj privātmājas/dzīvojamās mājas būvniecību, tad īpašuma platībai arī jābūt atbilstīgai šajos noteikumos noteiktajai minimālajai platībai.

Ja konkrētā īpašuma platība ir 1,9 ha, bet Teritorijas un apbūves noteikumi noteic, ka minimālā platība savrupmāju apbūves teritorijā ir 2 ha, tad īpašuma platība nav atbilstoša, lai to būtu pieļaujams apbūvēt (bet tas ir apšaubāmi, jo ciema teritorijā parasti noteiktas mazākas īpašumu platības).

• Tā visa kopsakarībā īpašums atrodas arī īpaši aizsargājamā dabas teritorijā (rakstīts, ka ainaviskā aizsardzības zonā, rezervātā), no kā gan nevar neko secināt, jo katrai īpaši aizsargājamai dabas teritorijai ir individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi, kur atbilstoši zonējumam noteiktas prasības attiecībā uz jaunveidojamā īpašuma platību (ierobežojumi īpašuma sadalīšanai). Ja pieņemam, ka ir ainavu aizsardzības zona, šāda veida ierobežojumi ir ļoti reti (tādu nav). Piemēram, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonā ierobežojums attiecībā uz īpašuma (zemes gabala) platību nav noteikts.