Saskaņā ar Zvejniecības likumu zvejnieku apmetņu ierīkošana, atpūta, zvejas rīku žāvēšana un citas ar zveju saistītas darbības tauvas joslā ir atļautas pēc saskaņošanas ar zemes īpašnieku. Papildus tauvas joslā pēc saskaņošanas ar zemes īpašnieku ir atļautas šādas darbības:

• laivu un kuģu piestāšana (izņemot zvejas uzraudzības dienesta laivas un kuģus, ja tie izmantoti, pildot dienesta pienākumus), to izkraušana un pagaidu uzglabāšana;
• laivu un kuģu pārziemošana, būve un remonts;
• ūdenstūristu apmetņu ierīkošana.

Licencētās makšķerēšanas noteikumu ievērošanas uzraudzību pirmām kārtām nodrošina tās organizētājs (pašvaldība vai pašvaldības pilnvarota juridiska vai fiziska persona). Taču tauvas joslas prasību ievērošanu uzrauga pašvaldība. Tādējādi zemes īpašniekam būtu jāvēršas (ar iesniegumu/sūdzību) attiecīgajā pašvaldībā.

Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Zvejniecības likumam tauvas joslu nedrīkst piegružot*. To, vai tiek ievērotas vides aizsardzības normas, uzrauga Valsts vides dienests, pašvaldības policija vai pilnvarotie.

* Zvejniecības likums (8) “Šā panta sestajā un septītajā daļā minētās darbības drīkst veikt, ievērojot vides aizsardzības normas, bet pie robežas ūdenstilpēm — arī valsts robežas režīma prasības. Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes tauvas joslā laivu un kuģu pārziemošana, būve un remonts, kā arī zvejnieku un ūdenstūristu apmetņu ierīkošana atļauta, ja tas nav pretrunā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu.