Likumprojekta “Dzīvojamo telpu īres likums” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā) sakarā ar pašlaik spēkā esošā likuma normu par īres līgumā ietverto saistību, kas paredz īrnieka tiesības prasīt līguma pagarināšanu, ir šāds skaidrojums: “Īres līguma termiņu nevar pagarināt. Termiņam izbeidzoties, īrnieka pienākums ir atbrīvot dzīvojamo telpu, izņemot gadījumu, ja īrnieks un izīrētājs ir noslēdzis jaunu īres līgumu.” To nosaka likumprojekta 7. pants “Īres līguma termiņi”, proti, pēc jaunā likuma stāšanās spēkā nebūs iespējams līgumā iekļaut nosacījumu par īrnieka tiesībām prasīt īres termiņa pagarinājumu. Taču – kā tas attiecināms uz iepriekš noslēgtiem līgumiem?

Kā norāda zvērināts advokāts Jānis Lapsa, jautājums ir diskutabls, jo praksē tiek ievērots Civillikuma 3. pantā noteiktais: “3. Katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības.”

Vēl arī jāpiebilst, ka runa ir par likuma projektu, kurā līdz tā pieņemšanai iespējamas kādas izmaiņas.