Diemžēl nav konkretizēta situācija un nav norādīta pašvaldība. Līdz ar to varam sniegt tikai vispārīgu atbildi, kas, iespējams, konkrēto situāciju neatrisinās. Ja pašvaldība nepilda normatīvajos aktos noteiktās prasības, aicinām iesniegt VARAM kā pašvaldību darbības likumību pārraugošajai ministrijai oficiālu iesniegumu ar izvērstu situācijas skaidrojumu.

Civillikums regulē sabiedrības un tās biedru atbildību, kā arī uzliek biedriem pienākumu ievērot krietna saimnieka rūpību.

No aprakstītā secināms, ka blakus īpašums pieder pašvaldībai. Neskatoties uz to, ka īpašums iznomāts privātpersonai, pašvaldībai kā sabiedrības kopuma daļai jārūpējas par savu īpašumu kā rūpīgam un krietnam saimniekam. Turklāt Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums noteic pienākumu publiskai personai, tātad arī pašvaldībai, rīkoties lietderīgi ar tās mantu un finanšu līdzekļiem. Tāpat jāatzīmē, ka pašvaldības rīcību reglamentējošais likums “Par pašvaldībām” noteic pašvaldības autonomās funkcijas, starp kurām ir gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību.

Ja konkrētajā gadījumā pašvaldība savu zemes īpašumu ir iznomājusi kādai privātpersonai, tad nomas līgumā, visdrīzāk, ir atrunāti pušu pienākumi un atbildība. Pašvaldībai būtu jāvēršas pie nomnieka ar lūgumu sakopt savu teritoriju. Ja nomnieks nepilda līgumā noteiktos pienākumus, pašvaldība var pārskatīt nomas līgumu un pat to izbeigt.

Vēršam uzmanību, ka zemes gabala izmantošanu var noskaidrot elektroniski https://geolatvija.lv/geo/tapis3.

Pašvaldība var izdot saistošos noteikumus, kas ierobežo koku stādīšanu tieši uz kaimiņa zemes gabala robežas apbūves teritorijas gadījumā. Lai noskaidrotu, vai pašvaldība ir šo jautājumu reglamentējusi ar saistošajiem noteikumiem, jāvēršas vietējā pašvaldībā. Vispārīgos gadījumos Civillikums un Latvijas būvnormatīvi nosaka, ka ēkas drīkst būvēt ne tuvāk kā 4 m no robežas.

Tāpat Civillikuma 1099. pants nosaka – ja koks izstiepj savus zarus virs kaimiņa zemes, viņam ir tiesības nolasīt tajos augošos augļus, ciktāl var aizsniegt no savas zemes, kā arī salasīt uz viņa zemes nokritušos augļus. Kaimiņš var prasīt, lai zarus apcērt līdz 4,5 m augstumam no zemes. Ja koka īpašnieks to nedara, viņš pats drīkst nocirst zarus līdz minētajam augstumam un paturēt sev.

Līdz ar to jautājumā par koku attālumu no robežas un noēnojumu ir jākonsultējas vietējā pašvaldībā. Tāpat pašvaldība var pārbaudīt un konstatēt, vai jūs interesējošais blakus esošais zemes gabals tiek apsaimniekots atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

Gadījumā, ja nomnieks ir uzsācis būvniecību, tad, izvietojot ēkas un būves, jāņem vēra normatīvajos aktos un būvnormatīvos noteiktās prasības attiecībā uz minimālo attālumu starp ēkām, insolāciju un apgaismojumu psiholoģiskā komforta nodrošināšanai. Būvatļauju var izdot tikai tad, ja būvniecības iecere atbilst pašvaldības teritorijas plānojumam (vai lokālplānojumam, detālplānojumam, ja tādi ir izstrādāti). Valstī būvniecības politiku nodrošina Ekonomikas ministrija un būvniecības procesa kontroli veic Būvniecības valsts kontroles birojs.

Par datu aizsardzību un to, vai pašvaldība rīkojusies pareizi, atsakoties izpaust, kurš ir nomnieks, var jautāt Tieslietu ministrijai.