Atlīdzinājuma prasījums par viena laulātā atsevišķās mantas ieguldījuma otra laulātā atsevišķajā mantā saskaņā ar Civilprocesa likuma 238. pantu nav jāceļ vienlaikus (vienā prasībā ar laulības šķiršanas prasījumu), savukārt prasība par laulāto kopmantas sadali, kuras ietvaros vērtējams arī katra laulātā ieguldījums laulāto kopmantā, jāceļ vienlaikus ar prasību par laulības šķiršanu.

Lai izvērtētu prasījuma pamatotību, būtisks ir jautājums par naudas līdzekļu izlietojumu, bet lasītāja to nav norādījusi. Šis jautājums pierādīšanai ir viens no visnozīmīgākajiem – kādam mērķim iztērēti naudas līdzekļi, vai tie nav bijuši vienīgie ieguldījumi abu kopīgajā mājsaimniecībā, un vai to var pierādīt?

Jāatceras, ka to faktu pierādīšanas pienākums, ar kuriem puses pamato savu apgalvojumu patiesumu (prasītāja prasībā un atbildētāja iebildumos) atbilstoši Civilprocesa likuma 93. p. pirmās daļas nosacījumiem ir tās puses pienākums, kas savu viedokli ar šādiem faktiskiem apstākļiem pamato.

Visticamāk, ja kredīts izsniegts diviem pilngadīgajiem ģimenes locekļiem un nodrošināts ar nekustamā īpašuma hipotēku, kredītlīgumā nebūs norādes “iepriekšējo gadu uzturlīdzekļu saistību dzēšanai” vai “ražošanas iekārtu iegādei nepārdomātu inovāciju ieviešanai”, (ierastākie hipotekāro kredītu mērķi ir jaunai būvniecībai, nekustamā īpašuma renovācijai vai remontam), taču dzīves fakti bieži vien atšķiras no kreditoram sniegtajām ziņām, kaut arī par to patiesumu lasītājas norādītajā gadījumā puses ir atbildīgas abas (t.sk. Krimināllikuma 210. pantā ir paredzēta kriminālatbildība par kredīta un citu aizdevumu negodprātīgu saņemšanu un izmantošanu).

Nepastāvot laulāto līgumam par visas manta šķirtību vai kopību, laulāto kopmantā ietilpst gan laulības laikā iegūtie aktīvi, gan abu laulāto saistības. Parasti strīdi rodas par īpašumu (aktīviem), piemirstot par saistībām.

Būtiski nošķirt īpašuma un mantas jēdzienus.

Ar vārdkopu “nekustams īpašums” likums apzīmē ķermenisku nekustamu lietu (Civillikuma 842., 992.–995.pants).

Īpašums ir tiesība, turklāt vispilnīgākā un visaptverošākā lietu tiesība, kas piešķir īpašniekam vispilnīgāko lietošanas un rīcības iespēju pār lietu, pie tam tiesību zinātnē tiek uzsvērts, ka par īpašuma priekšmetu var būt tikai ķermeniska lieta, t.i., pats par sevi pastāvošs trijās dimensijās norobežots objekts (arī pamatojoties uz saimnieciskiem apsvērumiem tiesiski norobežots objekts), kas var tikt pakļauts faktiskai un tiesiskai varai.

Savukārt ar jēdzienu “manta” apzīmē kādai personai piederošu saimnieciska (ekonomiska) rakstura tiesību un pienākumu kopumu.

Savukārt par laulāto kopīgu mantu atbilstoši Civillikuma 89. panta otrās daļas nosacījumiem uzskatāms “viss, ko laulības laikā laulātie iegūst kopīgi vai viens no viņiem, bet ar abu laulāto līdzekļiem vai ar otra laulātā darbības palīdzību”, prezumējot, ka šaubu gadījumā tā ir puse no mantas (nevis tikai no lietām, t.sk. nekustamā īpašuma).

Balstoties uz šo laulāto likumiskajās mantiskajās attiecībās pastāvošo laulāto kopīgas mantas prezumpciju, laulātais, kurš veicis pierādāmu ieguldījumu otra laulātā atsevišķajā mantā (t.sk. līdz laulībai iegūtajā nekustamajā īpašumā), iegūt īpašuma tiesības uz šāda nekustamā īpašuma domājamo daļu var tikai vienošanās ceļā, bet tiesas ceļā var prasīt vien izdarītā ieguldījuma vērtības atlīdzināšanu.

No faktiskajiem tiesas konstatētajiem lietas apstākļiem būs atkarīgs, vai ieguldījums tiks apspriests pēc Civillikuma noteikumiem, kas piešķir tiesībām uz izdevumu atlīdzināšanu labticīgam valdītājam, raugoties no pierādāmo izdevumu veida (Civillikuma 865.–869. pants).

Civillikuma 865. pants noteic, ka izdevumi ir vai nu nepieciešami, ar kuriem pašu tās būtību uztur vai aizsargā no pilnīgas bojā ejas, sabrukuma vai izpostījuma, vai derīgi, kas uzlabo lietu, un proti, pavairo ienākumu no tās, vai, beidzot, greznuma izdevumi, kas padara to tikai ērtāku, patīkamāku vai daiļāku. Greznuma izdevumus var arī prasīt atdalīt, nekaitējot lietai. Jāvērtē, vai persona, kas veikusi ieguldījumu, nav jau saņēmusi labumu no nekustamā īpašuma lietošanas, un kāds ir gūtā labuma un ieguldījumu samērīgums.

Nevar ignorēt arī laulības laikā nodibināto kredītsaistību apmēru, gan izpildīto, gan to, ko laulātie līdz laulības šķiršanai nav izpildījuši. Tiesas vērtējumam ir nododamas arī neizpildītās saistības, kas var ietilpt laulāto kopmantā. Ideālā gadījumā pusēm ir iespējas par to vienoties, taču var būt gadījumi, kad vienam laulātajam atprasot savu

ieguldījumu otra laulātā nekustamajā īpašumā, šis īpašums ir jāpārdod, kā rezultātā iegūtos naudas līdzekļus patur kreditors, pret kuru abām pusēm vēl ilgstoši pildāmas kredītsaistības.

Atbildes sagatavošanai izmantoti materiāli:

1. Grūtups, E. Kalniņš. Civillikuma komentāri. Trešā daļa. Lietu tiesības. Īpašums. Otrais papildinātais izdevums – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2002.
2. Višņakova, K. Balodis. Latvijas Republikas Civillikuma komentāri: Lietas; Valdījums; Tiesības uz svešu lietu Rīga –Mans īpašums, 1998.
3. E. Kalniņš. Privāttiesību teorija un prakse. Raksti privāttiesībās – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2005.